Ievads

Šī 40 dienu lūgšanu svētbrīžu grāmata nr. 3, ir trešā 40 dienu lūgšanu materiāla sērijā. Šīs grāmatas mērķis ir sagatavot Dieva draudzi Kristus otrajai atnākšanai, kā arī, sagatavojoties šim brīnišķīgajam notikumam, uzrunāt citus. Šāda sagatavošanās sākas ar to, ka draudzes locekļi apņemas pavadīt 40 dienas lūgšanu svētbrīžos, lai attīstītu ciešākas personiskas attiecības ar Jēzu Kristu, tai pašā laikā uzrunājot piecus cilvēkus, kurus Kungs būs ielicis viņu sirdīs, lai par tiem katru dienu lūgtu.

Kādēļ pievērst uzmanību veselībai?

Lūgšanu materiāls šajā grāmatā apskata (fiziskās, emocionālās un garīgās) veselības principus, kurus Dieva ļaudīm ir svarīgi saprast un pielietot savā dzīvesveidā pirms Kristus otrās atnākšanas. Elena Vaita par veselības tēmu rakstīja daudz un saistīja to ar pašu un citu sagatavošanu uz Kristus atgriešanos.

Sagatavojot ļaudis Kunga otrajai atnākšanai, jāpadara liels darbs, izplatot patiesību par veselības principiem. Mums jāmazina cilvēku ciešanas, izmantojot dabas līdzekļus, kurus Dievs mums sniedzis. Mums vajadzētu mācīt cilvēkiem, kā novērst slimības, paklausot dzīvības likumiem, un, darbojoties pie organisma dziedināšanas, mums vajadzētu izmantot katru iespēju darboties arī pie dvēseļu dziedināšanas.

Tādu metodi izmantoja arī Kristus. Viņš darbojās, lai atjaunotu gan fizisko, gan morālo Dieva tēlu cilvēkā. Caur mūsu vareno Dziedinātāju ikvienam iespējams sniegt gan fizisko, gan morālo veselību.”(Australasian Union Conference Record, June 1, 1900)

Apustulis Pāvils rakstīja: „Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlastības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri: tas lai ir jūsu garīgais dievkalpojums. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvēršaties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Rom. 12:1,2)

Gan Vecā, gan Jaunā Derība mums dod padomus veselības jautājumos. Sātans zina, ka tas, kas ietekmē mūsu fizisko, emocionālo un garīgo stāvokli, kurā esam, veidos mūsu attiecības ar Dievu. Slikti veselības ieradumi kavēs mūs no „atjaunošanas savā garā”, kuru Kungs vēlas mūsos veikt.

Dievs uz mums runā caur mūsu domām. Tādā veidā jebkas, kas to ietekmē, maina Dieva teikto mums un Viņa atstāto iespaidu un mūsu dzīvē. Slikti veselības ieradumi traucē garīgai piepūlei un galu galā ierobežo Dieva spējas pārveidot mūsu dzīves. Šis materiāls centīsies palīdzēt lasītājiem labāk izprast veselības likumus, lai tos pastāvīgi un gudri piemērotu savā dzīvē.

Nodaļās, kurās stāstīts par dažādiem noteikta dzīvesveida faktoru ieguvumiem, esmu izmantojis vairākus materiālus, kuri pieejami mūsu konfesijai. Baznīcai ir pieejamas daudz labas veselības un sporta programmas, kuras var izmantot gan draudzē, gan sabiedrībā. Es jums ieteiktu sazināties ar savas konferences veselības kalpošanas vadītāju, lai iegūtu vairāk informāciju par veselības un sporta programmām, kuras būtu vislabāk piemērotas jūsu noteiktajai draudzei.

Sagatavojoties Kristus otrajai atnākšanai, veselības kalpošanai ir svarīga loma evaņģēlija virzīšanai uz priekšu. Elena Vaita to sauca par vēsts labo roku. „Atkal un atkal man ir ticis norādīts, ka medicīnas misijas darbam ir jābūt tādā pat saiknē ar trešā eņģeļa vēsts darbu, kāda ir rokai ar ķermeni. Dievišķā Prāta vadībā tiem vienoti jādarbojas, sagatavojot ceļu Kristus atnākšanai. Patiesības ķermeņa labajai rokai ir jābūt pastāvīgi aktīvai, pastāvīgi jādarbojas, un Dievs to stiprinās. Bet tas nav jāuzskata par ķermeni. Tajā pašā laikā ķermenis nedrīkstētu sacīt rokai: „Man tevis nevajag”. Lai darītu aktīvu, enerģisku darbu, ķermenim roka ir vajadzīga. Abiem ir tiem noteiktais darbs, un katrs cietīs lielu zaudējumu, ja strādās neatkarīgi viens no otra.” („Liecības draudzei”, 288. lpp)

Divkārša svētība

Ja jūs vēlaties attīstīt ciešākas attiecības ar Jēzu, gatavojoties Viņa drīzajai nākšanai, un vēlaties uzrunāt tos, kuri vai nu reiz ir zinājuši Dieva Vārda patiesību un nu ir nomaldījušies, vai nekad nav zinājuši brīdinājuma vēsti, ko Viņš dod, lai sagatavotu pasauli Kristus drīzajai nākšanai, tad šis 40 dienu lūgšanu materiāls ir piemērots tieši jums. Cilvēki jūsu lūgšanu sarakstā var būt ģimenes locekļi, draugi, darbabiedriu.c. Tiem vajadzētu būt cilvēkiem, kuri dzīvo jūsu rajonā, lai nākamo 40 dienu laikā jūs viņus varētu uzaicināt uz draudzi. Uzrakstiet viņu vārdus zemāk:

1. ________________________________

2. ________________________________

3. ________________________________

4. ________________________________

5. ________________________________

Lūdziet par šiem cilvēkiem katru dienu, atsaucoties uz zemāk minētajām rakstu vietām (ņemtas no The Praying Church Sourcebook, 128., 129. lpp):

· lai Dievs viņus velk tuvāk Sev (Jāņa 6:44);

· lai viņi vēlētos iepazīt Dievu (Ap.d. 17:27);

· lai viņi ticētu Dieva Vārdam (1. Tesal. 2:13);

· lai sātana nolūks novest tos no patiesības, tiktu aizkavēts un lai viņa iespaids to dzīvēs tiktu „apgāzts” (skat. 2. Kor. 4:4; 10:4, 5);

· lai Svētais Gars viņos darbotos (Jāņa 16:8-13);

· lai viņi atgrieztos no grēkiem (Ap.d. 3:19);

· lai viņi ticētu Kristum kā savam Pestītājam (Jāņa 1:12);

· lai viņi paklausītu Kristum kā savam Kungam (Mateja 7:21);

· lai viņi iesakņotos un pieaugtu Kristū (Kol. 2:6, 7)

Lūgšanās pārdomājiet vēl šos ieteikumus, lai saprastu, ko Kungs vēlas, lai jūs darītu, lai nākamajās 40 dienās uzrunātu tos, kas ir jūsu lūgšanu sarakstā. Pēc Kunga vadības pievienojiet sarakstam vēl citus punktus.

1. Pazvaniet, lai pateiktu, ko jūs viņos novērtējiet.

2. Nosūtiet kartīti tajā daloties tajā, ko Dievs jūsu sirdīs būs ielicis viņiem pateikt.

3. Nosūtiet viņiem kādu iedrošinošu literatūru.

4. Pazvaniet viņiem un kopā ar viņiem lūdziet.

5. Uzaiciniet viņus apciemot jūs savās mājās uz kādu maltīti.

6. Uzaiciniet viņus kopā ar jums papusdienot.

7. Nosūtiet dzimšanas dienas kartīti.

8. Nosūtiet kartīti parādot iedrošinājumu.

9. Aiznesiet viņiem kaut ko, ko jūs esat pagatavojuši vai uzcepuši.

10. Uzaiciniet viņus sastādīt jums kompāniju iepērkoties, ejot uz muzeju utt.

11. Kad nepieciešams, nosūtiet kartīti ar atveseļošanos [vēlējumiem] vai līdzjūtību.

12. Kad tas ir piemēroti, uzdāviniet viņu bērnam dzimšanas kartīti un dāvanu.

13. Uzaiciniet viņus kopā ar jums apmeklēt draudzi.

14. Piemērotā brīdī jautājiet, vai viņi vēlētos saņemt Bībeles stundas.

15. __________________________________
16. __________________________________
17. __________________________________
18. __________________________________
19. __________________________________
20. __________________________________

Ja jūsu draudze šo 40 dienu nobeigumā plāno apmeklētāju sabatu un/vai evaņģelizācijas sanāksmes, uzaiciniet uz šiem pasākumiem tos, kas ir jūsu lūgšanu sarakstā.

Zemāk ierosināts sveiciens, sazinoties ar cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā, lai informētu tos par to, ka nākamās 40 dienas jūs par viņiem lūgsiet. Tad pajautājiet viņiem, par ko viņi vēlētos, lai jūs lūdzat. Šīs 40 dienas kļūs par divkāršu svētību – svētību jums pašiem un tiem, kurus vēlaties uzrunāt.

Ierosinātais sveiciens cilvēkam lūgšanu sarakstā

Sveiks/a, (interesenta vārds)!
Šeit (jūsu vārds) .

Manā draudzē šobrīd pievērš īpašu uzmanību lūgšanām, un aicina izvēlēties piecus cilvēkus, par kuriem nākamās 40 dienas lūgt. Es esmu izvēlējies Tevi kā vienu no pieciem, par kuriem lūgt.

Par ko Tu vēlētos, lai es īpaši Tavā labā lūdzu (piemēram, ģimene, darbs, veselības jautājumi utt.)?

(Pierakstiet, par ko viņi vēlētos, lai jūs lūdzat.)

Es augsti novērtēju iespēju nākamās 40 dienas lūgt par Tavām vajadzībām.

Paldies, (interesenta vārds); sazināsimies.

Lūgšanas galvenā loma

Lūgšana ir visvarenākais spēks uz zemes. Tā ir ļoti svarīga cilvēka personīgajā garīgajā izaugsmē, un tā ir visiedarbīgākais līdzeklis, kā mantot cilvēkus Kristum. Attiecībā uz lūgšanu un kristieša garīgo izaugsmi Elena Vaita rakstīja: „Lūgšana ir dvēseles elpa. Tā ir garīgā spēka noslēpums. To nevar aizstāt ar nevienu citu žēlastības līdzekli un nekādā citā veidā nav iespējams saglabāt dvēseles veselību, kā vien ar lūgšanu. Lūgšana sirdi ved tūlītējā saskarē ar dzīvības Avotu, un stiprina garīgās pieredzes cīpslas un muskuļus. Atstājiet novārtā lūgšanu vingrinājumus vai arī iesaistieties lūgšanā spazmatiski, šad un tad, kad vien tas šķiet ērti, un jūs zaudēsiet saikni ar Dievu. Garīgās spējas zaudēs dzīvīgumu, garīgā pieredze būs nevesela, un tai trūks enerģijas.” („Evaņģēlija Kalpi”, 254., 255. lpp)

Viņa arī apzinājās lūgšanas nepieciešamību, vedot pie Kristus citus. „[..] jums jādarbojas dvēseļu labā caur daudz lūgšanām, jo tas ir vienīgais veids, kā jūs varat uzrunāt sirdis. Tas nav jūsu darbs, bet gan Kristus darbs, kurš ir jums blakus, kas iespaido sirdis.” („Evangelism”, 342. lpp) „Kungs uzklausīs mūsu lūgumus par dvēseļu atgriešanos” („Vēstis Jaunatnei” 203.lpp)

Apsverot ierosinātos veidus, kā uzrunāt tos, par kuriem jūs lūdzat, jūs ne tikai lūgsiet par viņiem, bet arī darbosieties, lai vestu viņus tuvāk Kristum un Viņa draudzei. Dievs svētīs jūsu pūles, jums lūdzot un uzrunājot tos, kas ir jūsu lūgšanu sarakstā. Viņš jūs izmantos ne tikai lai vestu citus pie Kristus, bet arī jūs paši kļūsiet Viņam tuvāki. Elena Vaita šo divkāršo svētību saprata rakstot: „Darbojoties un meklējot atbildi uz savām lūgšanām, jūs sapratīsiet, ka Dievs pats Sevi jums atklās [..]. Sāciet tiekties augstāk un augstāk jau tagad. Augstāk par pievilcīgajām zemes lietām novērtējiet debesu lietas [..]. Mācieties, kā lūgt, mācieties kā nest skaidru un gudru liecību, un Dievs paaugstinās Sevi jūsos.” (The Upward Look, 256. lpp) „Viņu neatlaidīgās lūgšanas vedīs dvēseles pie krusta. Jēzus, kopā ar ļaužu pašuzupurīgajiem pūliņiem, uzrunās to sirdis, veicot brīnumus un mantojot dvēseles. („Liecības draudzei” 7. sējums, 27, 28. lpp)

Lai saprastu, kas lūgšanās ir svarīgākais, jūs katras dienas materiāla beigas atradīsiet sadaļu lūgšanu iespējas. Tajā sniegti padomi saistībā ar katras dienas tēmu, uz ko koncentrēties savā lūgšanā un kā lūgt par tiem, kas ir jūsu lūgšanu sarakstā.

Sadraudzība

Dievs kristiešu sadraudzību radīja, lai palīdzētu Saviem bērniem gūt uzvaru pār kārdinājumiem un personīgi garīgi pieaugt. Mēs netikām radīti, lai pastāvētu vieni. Pāvils saka, ka mums vienam par otru ir jālūdz. (Efeziešiem 6:18) Jānis saka, ka Dievs mūs ir aicinājis būt sadraudzībā (1. Jāņa 1:3), un Kristus ir sacījis, ka Viņš īpašā veidā ir klāt tur, kur divi vai trīs ticīgie ir kopā sadraudzībā (Mateja 18:20) Tādēļ tas ir ļoti ieteicams, lai jūs izvēlētos kādu brāli vai māsu Kristū, ar kuru ikdienas pārrunātu noteiktās dienas lasījumu, un lūgtu viens par otru un tiem, kurus jūs vēlaties mantot Kristum. Tas var tikt darīts ar telefona palīdzību vai personiski.

Vērsiet savu uzmanību uz Svētā Gara kristību

Pēc Savas augšāmcelšanās Jēzus Saviem mācekļiem sacīja, ka, pirms viņi ietu pasludināt evaņģēliju pasaulei, tiem jāsaņem Svētā Gara kristību. „Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām [..]. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:4-8)

Lai gan pēdējos trīs ar pusi gadus viņi ik dienu bija pavadījuši ar Kristu un bija redzējuši un piedalījušies kalpošanas brīnumos, viņi vēl nebija gatavi par Viņu liecināt. Viņiem bija jāsaņem „spēks”. Pēc tam, kad viņi bija piedzīvojuši Svētā Gara kristību, kas notika Vasarsvētku dienā, viņiem vairāk kā iepriekš tika dota iespēja liecināt par Kristu. „Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.” (Apustuļu darbi 2:1 – 4)

Tādēļ, ka Svētā Gara kristība, saukta arī par Gara piepildījumu, ir tik ļoti svarīga mūsu personīgajai garīgajai izaugsmei un mūsu liecināšanai citiem, jūs ievērosiet, kā šī svarīgā mācība caurvij visu lūgšanu materiālu. Jums būs iespēja vēl labāk saprast un piedzīvot Bībeles mācību par Svētā Gara kristību, kā arī ieraudzīt tās saikni ar citām svarīgām Bībeles mācībām.

Izvēloties piedalīties 40 dienu lūgšanu svētbrīžos ikdienas, jūs uzsāksiet brīnumainu un svētīgu piedzīvojumu kopā ar To Kungu. Jūs piedzīvosiet dziļākas attiecības ar Kristu, jūsu fiziskā veselība, piemērojot paskaidrotos veselības principus, uzlabosies un jūs ieraudzīsiet, ka Kungs jūs izmanto, lai, sagatavojoties Viņa drīzajai atnākšanai, citus vestu tuvāk Sev. Esot sadraudzībā ar savu lūgšanu partneri un citiem, kas piedalās 40 dienu lūgšanu ceļojumā, jūs iegūsiet dziļāku kristiešu mīlestību un vienotību ar ticīgajiem līdzcilvēkiem, kam būs ļoti nozīmīga loma arī jūsu personīgajā garīgajā izaugsmē.

Lai šis 40 dienu lūgšanu materiāls būtu jums pēc iespējas lielāks ieguvums, mēs iesakām ar to sākt savu dienu. Tas var likt piecelties mazliet agrāk, bet šīs pūles tiks labi atalgotas. Ja jūs lūgsiet Kungu jūs pamodināt, lai ar Viņu varētu pavadīt īpaši labu laiku, Viņš jūsu lūgšanu dzirdēs un atbildēs. Attiecībā uz Kristus ikdienas svētbrīžiem Elena Vaita rakstīja: „Ik dienu Viņš saņēma jaunu Svētā Gara kristību. Dienas agrajās stundās Kungs Viņu uzmodināja no miega, un Viņa dvēsele un lūpas tika svaidītas ar žēlastību, ko Viņš varētu sniegt citiem.” („Kristus līdzības”,139. lpp.)

Ja jūs Viņam lūgsiet, Viņš to pašu darīs arī jums. Gatavojoties katrai jaunai dienai, Viņš ilgojas svaidīt jūs ar Savu Garu. Šis 40 dienu lūgšanu materiāls ir veidots tieši tam, lai veicinātu ikdienas svaidījumu ar Svēto Garu personiskai garīgajai izaugsmei un liecināšanai par Kristu.

Citi resursi

Ja jūs lūgšanu materiālu izmantojiet, lai 40 dienu beigās sagatavotos apmeklētāju sabatam, evaņģelizācijas sanāksmei vai veselības grupām, tad šīm lietām jābūt svarīgākajām jūsu ikdienas lūgšanu dzīvē. Lai palīdzētu novadīt šādu programmu draudzes vidē, interneta vietnē www.40daysdevotional.com ir pieejama apmācība. Daudzas draudzes šo materiālu izmanto tādā veidā, un tas veiksmīgi sagatavo garīgi evaņģelizācijas sanāksmēm, tas arī palīdz palielināt ļaužu skaitu apmeklētāju sabatos un evaņģelizācijas sanāksmēs, kas tiek organizētas šo 40 dienu beigās.

Piezīme: informācija par to, kā novadīt 40 dienu lūgšanu svētbrīžus un lūgšanu programmu jūsu draudzē, ir pieejama www.40daysdevotional.com. Ir iespējams lejupielādēt bezmaksas apmācību materiālu.

Šie 40 dienu svētbrīži tiek sagatavoti, lai strādātu kopā ar Light America Mission (Misija – Apgaismo Ameriku)programmu personīgai garīgajai izaugsmei, pētot Dieva Vārdu un pavadot laiku lūgšanās, apmācībai un sabiedrības aizsniegšanai, lai līdzdalītu triju eņģeļu vēstis.

Sagatavojot ļaudis Kunga otrajai atnākšanai, jāpadara liels darbs, izplatot patiesību par veselības principiem. Mums jāmazina cilvēku ciešanas, izmantojot dabas līdzekļus, kurus Dievs mums sniedzis. Mums vajadzētu mācīt cilvēkiem, kā novērst slimības, paklausot dzīvības likumiem, un, darbojoties pie organisma dziedināšanas, mums vajadzētu izmantot katru iespēju darboties arī pie dvēseļu dziedināšanas. (Australasian Union Conference Record, June 1, 1900)

1. diena: Dieva plāns Viņa bērniem

Kad Dievs radīja cilvēkus, Viņš tos darīja visādā veidā pilnīgus. Kungs radīja pasauli, kuru Viņš pasludināja par „ļoti labu” (1. Mozus 1:31), un tad Viņš tajā ielika nevainojamu pāri. Pirms grēka pasaule nepazina fiziskas slimības, emocionālas problēmas vai garīgu vājumu. Visas šīs lietas atnāca kā grēka rezultāts.

Pēc tam, kad, caur Ādama un Ievas nepaklausību Dieva atklātajai gribai, pasaulē ienāca grēks, cilvēcē izplatījās fiziskas slimības un emocionālas sāpes, un, zaudējot sadraudzību un prieku ar Dievu, tā kļuva garīgi kritusi.

Bet Kungs bija paredzējis cilvēces grēkā krišanu un jau iepriekš radīja plānu tās pilnīgai atjaunošanai fiziski, emocionāli un garīgi. Dievs noslēdza mūžīgu derību, kurā Viņš radīja detalizētu pestīšanas plānu, kuru Tēvs, Dēls un Svētais Gars realizētu cilvēces labā. Krisus Sevi nodotu cilvēcei, dodot iespēju tai tikt atpirktai. Bībele Kristus lomu pestīšanas plānā, kas tika izstrādāts pirms tika radīta Zeme, apraksta kā „kopš pasaules radīšanas nokautais Jērs.” (Atkl. 13:8)

Dievs Saviem bērniem vienmēr ir vēlējies tikai to labāko. Viņš vēlas, lai mēs būtu fiziski un emocionāli veseli, un garīgi stipri. Un tiem, kas tic Kristum, Viņš ir darījis iespējamu caur Kristu piedzīvot pilnīgu atjaunošanu. Jēzus sacīja: „Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa 10:10)

Sātans ir tas zaglis, kurš cilvēci ievedot grēkā, nozaga tās fizisko, emocionālo un garīgo veselību. Jēzus nāca, lai mainītu to, ko Sātans bija izdarījis, piedāvājot cilvēcei pilnīgu dzīvi. Apustulis Pāvils atbalstīja Jēzus sacīto rakstot: „Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un es lūdzu Dievu, lai (angļu tulk.) jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai. Jūsu aicinātājs ir uzticams. Viņš būs arī darītājs.” (1. Tes. 5:23, 24)

Apustulis Jānis to sacīja šādā veidā: „Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei.” (3. Jāņa 1:2)

Dievs ir gādājis visu, kas Viņa bērniem nepieciešams, lai piedzīvotu atjaunošanos, ko Viņš tiem vēlas dot. Tomēr daudzreiz šī atjaunošana ir sadarbība ar Dievību un cilvēci. Piemēram, Vecajā Derībā Dievs Saviem ļaudīm deva daudzus veselības likumus. Kādēļ Viņš to darīja? Tādēļ, lai tie būtu veseli. Viņš sacīja: „Un, ja jūs klausīsit šīs tiesas un tās turēsit un darīsit[..]. svētīts tu būsi pār visām tautām; neauglīgu nebūs nedz tavu ļaužu, nedz tavu lopu starpā. Un Tas Kungs novērsīs no tevis visādas slimības un visādas ļaunas ēģiptiešu sērgas, ko tu pazīsti [..].” (5. Mozus 7:12-15)

Šī 40 dienu lūgšanu materiāla mērķis ir parādīt, kā mums sadarboties ar Dievu, lai sasniegtu pilnīgu fizisko, emocionālo un garīgo atjaunošanos, ko Viņš vēlas, lai mēs piedzīvotu. Patiesībā, tie, kas būs gatavi sastapt Jēzu, kad Viņš atgriezīsies, būs piedzīvojuši pilnīgu pārveidošanos, jo Raksti stāsta, ka viņi būs tādi paši, kā Jēzus. „Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.” (1. Jāņa 3:2)

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kāds bija cilvēces fiziskais, emocionālais un garīgais stāvoklis pirms grēka ienākšanas pasaulē?
_______________________________________________________________________________________________________________

2. Kā Dievs nodrošināja kritušās cilvēces atjaunošanu? _______________________________________________________________________________________________________________

3. Kāda veida dzīvi Jēzus nāca darīt iespējamu Saviem bērniem?
_______________________________________________________________________________________________________________

4. Dievs vēlas, lai Viņa bērni piedzīvotu atjaunošanu; kādu?
_______________________________________________________________________________________________________________

5. Kas mums jādara, lai sasniegtu to pilnīgo atjaunošanos, kuru Dievs vēls mums sniegt?
_______________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Lūgšanā pārdomājiet, kā parādīt rūpes tiem, kas ir jūsu lūgšanu sarakstā.

Piezvaniet katram no tiem un pastāstiet, ka lūgsiet par viņiem, kā arī pajautājiet, par ko viņi vēlētos, lai jūs viņu labā lūgtu.

Izlemiet ar ko jūs vēlētos būt sadraudzībā šajās 40 dienu lūgšanās.

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs jūs un jūsu lūgšanu partneri svētī, pētot šo materiālu.

2. lai Dievs atklāj jums to, kā sadarboties ar Viņu, lai fiziski, emocionāli un garīgi iegūt to pilnīgo dzīvi, ko Viņš vēlas jums sniegt.

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

2. diena: Kristiešu izaugsmes un veselības pamats

Jēzus piedzima no Gara, un „pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.” (Lūkas 2:52) Kad Viņš savā dzīvē nonāca līdz brīdim, kurā viņam būtu jāsastopas ar sātana lielākajām kārdināšanām un jāsāk Sava kalpošana, Viņš meklēja vēl kādu svarīgu pieredzi pie Sava Tēva. Savās ūdens kristībās Viņš lūdza un saņēma Svētā Gara kristību. „Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: „Tu esi mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts.”” (Lūkas 3:21, 22)

Jēzus zināja, ka Svētā Gara kristība ir svarīga, lai gūtu uzvaru pār katru kārdinājumu, ar kuru sātans Viņam uzbruka un lai spētu piepildīt Viņam uzticēto misiju. Svētā Gara iemājošana Jēzum bija tik svarīga, ka Elena Vaita rakstīja: „Ik dienu Viņš saņēma jaunu Svētā Gara kristību. Dienas agrajās stundās Kungs Viņu uzmodināja no miega, un Viņa dvēsele un lūpas tika svaidītas ar žēlastību, ko Viņš varētu sniegt citiem.” („Kristus Līdzības”, 139. lpp)

To pašu nepieciešams piedzīvot katram kristietim, kurš vēlas pieaugt Dieva žēlastībā un kalpot Viņam ar svaidītu kalpošanu. Kad Kristus tika piepildīts ar Garu, „Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts.” (Mat. 4:1) Tagad Viņš šādām kārdināšanām bija gatavs, un pirmā kārdināšana Viņam bija saistīta ar apetīti. Tieši tas pasaulē bija ienesis grēku: „Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.” (1. Mozus 3:6) Pārvarot Savu apetīti mūsu dēļ, Viņš sāka uzvaras gājienu pār grēku. „Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst. Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: „Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.” Bet Viņš atbildēja un sacīja: „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mat. 4:2-4)

Kristus ir mūsu piemērs visās lietās. „Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.” (1. Pētera 2:21) Arī mums, ja vēlamies triumfēt pār apetīti vai jebkuru citu kārdinājumu, kuru Sātans izmanto, lai vājinātu mūsu fizisko, emocionālo vai garīgo stāvokli, tāpat kā Kristum ir jātiek piepildītiem ar Svēto Garu. Tikai caur Svētā Gara kristības piedzīvošanu katru dienu, mēs saņemsim „Gara augli”, kas sevī iekļauj „atturību” jeb paškontroli. „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.” (Gal. 5:22, 23)

Tādēļ, ja vēlamies sasniegt to fizisko, emocionālo un garīgo veselību, ko Dievs vēlas mums sniegt, mums pastāvīgi jābūt Gara piepildītiem. „Un neapreibinaties ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni.” (Efez. 5:18) Šeit izmantotā darbības vārda ”topiet pilni” forma grieķu valodā ir ilgstošās tagadnes darbības vārds, kas nozīmē ”turpiniet būt piepildīti”. Mums ”jāturpina būt piepildītiem” ar Dieva Garu, lai mēs varētu ”turpināt saņemt” Viņa uzvaru pār Sātana kārdinājumiem un tādējādi piepildīt Dieva plānu visos mūsu veselības aspektos.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kā Sātans kārdināja Ievu, lai pasaulē ienestu grēku?
_______________________________________________________________________________________________________________

2. Kas bija jāpiedzīvo Jēzum, lai Viņš spētu sagatavoties Savām lielākajām kārdināšanām?
_______________________________________________________________________________________________________________

3. Kāds bija pirmais kārdinājums, ko sātans izmantoja, lai mēģinātu likt Jēzum grēkot?
_______________________________________________________________________________________________________________

4. Kā jūs domājat, kādēļ sātans izmantoja šo noteikto pieeju?
_______________________________________________________________________________________________________________

5.Kāda pieredze ar Garu mums vajadzīga, lai mēs spētu uzvarēt sātana kārdināšanas, arī apetīti?

_______________________________________________________________________________________________________________

6. Kādēļ Svētā Gara kristība ir svarīga, lai mēs uzvarētu pār apetīti?
_______________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs kristī Jūs ar Svēto Garu.

2. lai Dievs jūsu dzīvēs parādītu Gara augli.

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

3. diena: Svētā Gara kristības saņemšana

Vakardien mēs lasījām, cik svarīgi un pat nepieciešami ir piedzīvot Svētā Gara kristību mūsu dzīvēs, lai piedzīvotu pilnīgu veselību. Dievs cilvēkus radīja kā daudzdimensiju būtnes – fiziskas, emocionālas un garīgas. Tas, kas iespaidos vienu no šiem aspektiem, iespaidos arī visus pārējos. Padošanās kārdinājumam mūs novājinās ne tikai garīgi – tas mūs iespaidos arī fiziski un emocionāli. Lai piedzīvotu to pilnīgo atjaunošanos, ko Viņš mums vēlas dot, mums ikdienas jāsaņem Svētā Gara piepildījums. Šis piepildījums mums dos iespēju arī attīstīt Kristus raksturu un kalpot svaidītā kalpošanā Jēzum. Tādēļ Jēzus Saviem mācekļiem lika gaidīt Gara kristību. „Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām [..]. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:4-8)

Mācekļi darīja tā, kā Jēzus sacīja – viņi gaidīja un lūdza. Tad, desmitajā dienā, Vasarsvētku dienā, Svētais Gars nāca un katru no tiem piepildīja. „Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā;[..] un visi tika piepildīti ar Svēto Garu [..]” (Apustuļu darbi 2:1-4)

Šeit mēs lasām, ka mācekļi saņēma Svētā Gara kristību kā atbildi uz lūgšanu. Tāpat tas notika ar Jēzu. Lūkas pierakstīja – tad, kad Jēzus tika kristīts ūdenī, Viņš lūdza, un tad Svētais Gars nonāca un piepildīja Viņu (Lūkas 3:21, 22)

Pēc Vasarsvētku dienas ticīgajiem Svētā Gara kristība vēl joprojām bija ļoti svarīga. Kad samarieši caur Filipa sludināšanu pieņēma Kristu, Pēteris un Jānis nāca, lai lūgtu par tiem un tie saņemtu Svētā Gara kristību. „Kad tie ticēja Filipam, kas tiem sludināja evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus Vārdu, tie likās kristīties, vīri un sievas[..]. Bet apustuļi, Jeruzālemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni, kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu, jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu.” (Apustuļu darbi 8:12-17)

Ko līdzīgu mēs varam atrast Saula piedzīvojumā ar Kristu. Sauls, kurš vēlāk kļuva par lielo apustuli Pāvilu, sastapa augšāmcelto Kristu ceļā uz Damasku. Tad Dievs sūtīja viņu uz kādu vietu lūgt un gaidīt. Tālāk mēs lasām, ka Dievs sūtīja Ananiju pie Saula, lai viņš par to lūgtu. „Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis, sacīja: „Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara. Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies tika kristīts.” (Apust. darbi 9:17, 18)

Kāds bija iznākums tam, ka Sauls piedzīvoja Gara piepildījumu? Viņš „arvien vairāk iedegās un saviļņoja ļaudis, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.” (22. pants) Topošais pagānu apustulis pagāniem kļuva aizvien dedzīgāks un dedzīgāks Kungā.

Šādam būtu jābūt katra piedzīvojumam, kas vēlas gūt uzvaru [ejot] cauri zemes beigu krīzei un būt gatavs Kristus otrajai atnākšanai. Gara kristība viņiem ir nepieciešama, lai piedzīvotu fizisku, emocionālu un garīgu veselību, kas nepieciešama, lai izturētu līdz galam.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Ko Jēzus lika mācekļiem gaidīt, pirms tie dotos pasludināt evaņģēliju spēkā?
_______________________________________________________________________________________________________________

2. Ko mācekļi darīja, lai Vasarsvētku dienā saņemtu Svētā Gara kristību?
_______________________________________________________________________________________________________________

3. Kādēļ Pēteris un Jānis gāja pie jaunkristītajiem samariešiem?
_______________________________________________________________________________________________________________

4. Kādēļ Ananija devās pie Saula?
_______________________________________________________________________________________________________________

5. Kādēļ mācekļiem, samariešiem un Saulam bija svarīgi saņemt Svētā Gara kristību?
_______________________________________________________________________________________________________________

6. Kādēļ Dieva pēdējo dienu ļaudīm ir nepieciešama Svētā Gara kristība?
_______________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu,

2. lai Dievs jums ļautu savās dzīvēs „arvien vairāk iedegties”, tāpat kā Pāvilam,

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

4. diena: Gara auglis

Šī 40 dienu lūgšanu materiāla uzmanības centrā ir veselība – fiziskā, emocionālā un garīgā. Mēs esam fiziskas, emocionālas un garīgas būtnes. Lai veiksmīgi kalpotu Dievam un būtu gatavi Kristus atnākšanai, mums jābūt veseliem katrā dzīves jomā. Gara auglis iekļauj visas trīs dimensijas. „Bet Gara auglis ir: mīlestība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.” (Gal. 5:22, 23)

Jo vairāk no šī Gara augļa būs mūsu dzīvē, jo vairāk mēs atstarosim Kristus raksturu. Tas ir svarīgi, jo tikai tie, kas atspoguļos Jēzus raksturu būs gatavi Viņu satikt. Tiem būs Tēva „vārds” uz viņu pierēm, kas ir Kristus raksturs. „Tad es redzēju, un raugi: Jērs stāvēja uz Ciānas kalna un līdz ar Viņu simts četrdesmit četri tūkstoši to, kam Viņa Vārds un Viņa Tēva Vārds bija rakstīts uz viņu pierēm.” (Atkl. 14:1)

Elena Vaita apstiprināja to rakstot: „Ar ilgām Kristus gaida savu atklāsmi draudzē. Kad Kristus raksturs pilnīgi atspoguļosies Viņa ļaudīs, tad Viņš nāks un paziņos, ka tie pieder Viņam.” („Kristus līdzības”, 69. lpp)

Rodas svarīgs jautājums – kā kristieši saņem Gara augli? Caur Svētā Gara kristību. Tādēļ Gara piepildījums ir tik svarīgs fiziskai, emocionālai un garīgai veselībai.

Piemēram, ja manā sirdī ir mīlestība, prieks un miers, manī nebūs rūgtuma pret kādu, kas mani sāpinājis. Tas manai garīgajai veselībai ir svarīgi, jo Bībele saka: „Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu, pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti.” (Ebrejiem 12:14, 15)

Ja manā sirdī nav miera pret citiem, Dieva žēlastībai manā dzīvē būs mazs iespaids. Tāpat arī, ilgas dusmas negatīvi iespaidos manu fizisko un emocionālo stāvokli.

Pēteris mums devis vēl kādu piemēru. Manas dusmas uz sievu negatīvi iespaidos manas attiecības ar Dievu. „Tāpat, vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievu kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas kā tādas, kas ir žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces, lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas.” (1. Pētera 3:7)

Redziet, mīlestības, prieka un miera auglis ir ļoti svarīgs, lai pieaugtu Kristū, piedzīvotu pilnīgu veselību un būtu gatavi Kristus otrajai atnākšanai. Tāpat ir arī ar jebkuru citu Gara augli. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka es lūdzu Dievu ik dienas piepildīt mani ar Savu Garu, lai es katru dienu varētu saņemt Gara augli.

Elena Vaita to saprata, „Kad Dieva Gars iemājo sirdī, tas pārveido dzīvi. Grēcīgas domas tiek aizdzītas, ļauni darbi atstāti, un mīlestība, pazemība un miers ieņem dusmu, skaudības un strīdu vietu. Skumjas nomaina prieks, un seja atspoguļo Debesu gaismu.” („Laikmetu ilgas”, 173. lpp)

Sejai, kura „atspoguļo debesu gaismu” iznākums būs pilnīga veselība. „Bībeles reliģija nav nekaitē ne ķermeņa, ne prāta veselībai. Dieva Gara iespaids ir vislabākās zāles slimībām. Debesis ir visa veselība; jo dziļāki debesu iespaidi tiks apjausti, jo drošāka būs ticīgā slimnieka atlabšana. Patiesie kristietības principi visu priekšā atver nenovērtējamas laimes avotu.” (Counsels on Health, 28. lpp)

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādos veidos cilvēks ir daudzdimensiju būtne?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Kas mūsu dzīvē ir nepieciešams, lai mēs būtu veseli katrā tās jomā?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Aprakstāt, kā Gara auglis iespaido mūsu garīgo dimensiju?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

4. Kā fiziskā, emocionālā un garīgā dimensija cilvēka dzīvē iespaido ticīgo, ja tas ir vesels?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Ko saka Elena Vaita par to, kā Svētā Gara kristības iespaido ticīgo?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu,

2. lai Dievs jūs jūsu dzīvi piepildītu ar Gara augli, lai jūs varētu pilnībā atstarot Viņu un piedzīvot pilnīgu veselību,

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

5. diena: Kristus klātbūtne

Dievs nav atstājis Savus bērnus vienus pašus, lai tie sasniegtu pilnīgu atjaunošanos, ko Viņš tiem vēl. Kristus nāca uz šo zemi ne tikai, lai gūtu uzvaru pār grēku, kas mums vajadzīga, nomirtu nāvē, kuru esam pelnījuši mēs, bet gan lai būtu pieejams un mūsos dzīvotu un īstenotu fizisko, emocionālo un garīgo atjaunošanu mūsu dzīvēs, ko Dievs vēlas dot. Neilgi pirms Viņš atstāja zemi, Viņš Saviem mācekļiem sacīja: „Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc, ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums.” (Jāņa 14:16-18)

Šeit Jēzus apsolīja mājot ticīgajā. Kristus dzīvā klātbūtne kristietī kļuva pieejama Vasarsvētku dienā caur Svētā Gara kristību. Par šo piedzīvojumu Elena Vaita rakstīja: „Svētā Gara darbs ir neizmērojami liels. Un tieši no šī avota Dieva darbiniekam nāk spēks un izdošanās; Svētais Gars kā Kristus personīgā klātbūtne ir dvēseles aizstāvis. Tas, kurš uzlūko Kristu vienkāršā, bērnam līdzīgā ticībā, caur Svēto Garu tiek padarīts par dievišķās dabas līdzdalībnieku. Dieva Gara vadīts, kristietis var zināt, ka viņš ir kļuvis pilnīgs Tajā, kas ir visu lietu Vadītājs.” (Review and Herald, 1892.gada 29.nov.; slīpraksts pievienots)

Tādā veidā, saņemot Svētā Gara kristību, mēs savās dzīvēs iegūstam Kristus klātbūtni. Vakardienas lasījumā mēs redzējām, ka Gara auglis ir nepieciešams, lai sasniegtu fizisko, emocionālo un garīgo veselību, ko Dievs vēlas mums dot. Mēs atklājam, ka patiesībā Gara auglis ir Kristus klātbūtne. Mūsos mājo Viņa mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. (Galatiešiem 5:22, 23)

Kristus klātbūtne ir ar Gara kristītu ticīgo. Ticīgajam jāiemācās, kā ikdienā ļaut Kristum izdzīvot Savu uzvaru. Piemēram, kad mēs tiekam kārdināti kļūt nepacietīgi, mūsu daļa ir novirzīt savus prātus prom no tā, kas liek mums būt nepacietīgiem, un lūgt Kristu, lai Viņa pacietība iemājo mūsos un ticēt, ka Viņš to arī darīs. Vai, ja mēs jūtam, ka nevēlamies kādam piedot, mums jānovirza savas domas prom no šo personu nodarījuma, kas mūs sadusmoja un jālūdz Kristus, lai Viņš atklāj Savu piedošanu un līdzjūtību pret viņiem un jātic, ka Viņš to arī darīs.

Tādēļ, Kristus klātbūtne caur ikdienas Svētā Gara kristību ir nepieciešama, lai mēs savās dzīvēs piedzīvotu Gara augli. Gara auglis ir nepieciešams, lai mums būtu tā pilnīgā fiziskā, emocionālā un garīgā atjaunošana, ko Kungs mums vēlas dot.

Mēs sastopamies ar izaicinājumu, ka noteikti fiziski paradumi, emocionāla attieksme un garīga nevērība var kavēt šādu pārveidošanu. Tādēļ ir tik svarīgi saprast mūsu fiziskās, emocionālās un garīgās veselības likumus. Tieši fiziskās slimības ir iemesls, kādēļ Dievs, izvedot izraēliešus no Ēģiptes zemes, savienoja paklausību baušļiem un brīvību no slimībām. „Tādēļ turi Viņa baušļus, Viņa likumus un Viņa tiesas, ko es tev šodien pavēlu darīt[..]. Un Tas Kungs novērsīs no tevis visādas slimības un visādas ļaunas ēģiptiešu sērgas, ko tu pazīsti[..].” (5. Mozus 7:11-15)

Šajā lūgšanu materiālā mēs mācīsimies tos fiziskos, emocionālos un garīgos principus, kuri mums ir jāsaprot un kuriem jāseko, lai piedzīvotu to pilnīgo veselību, kuru Kungs mums vēlas dot, un kuri ir nepieciešami, lai būtu gatavi Kristus otrajai atnākšanai.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādu piedzīvojumu Kristū Svētā Gara kristība atnes ticīgajam?
_______________________________________________________________________________________________________________

2. Ko ticīgajam sniedz Kristus klātbūtne?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Aprakstāt, kā Kristus iemājošana ticīgajam var dot uzvaru pār nepacietību?
_______________________________________________________________________________________________________________

4. Kādēļ Dievs Israēlam deva likumus saistībā ar veselību un ko Viņš apsolīja, ja Viņa ļaudis Viņam sekos?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Kādēļ kristietim ir svarīgi saprast un sekot Dieva atklātajiem veselības principiem?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu,

2. lai Dievs palīdz iemācīties, kā ļaut Kristum jums dot uzvaru pār kārdināšanām,

3. lai Dievs palīdz jums saprast veselības principus, lai sadarbotos ar Viņu sasniedzot fizisku, emocionālu un garīgu veselību,

4. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

6. diena: Pielūgsme – 1. daļa

Kad kristieši domā par pielūgsmi, tie to parasti attiecina uz baznīcas apmeklēšanu. Lielākoties cilvēku prātos pielūgsme nozīmē iešanu uz kādu vietu, lai pagodinātu Dievu.

Vecajā derībā jūdi pielūdza Dievu templī Jeruzālemē un vēlāk – sinagogās. Neesot Jeruzālemē, viņi lūdza ar skatu pret templi tajā. Tā darīja Daniels. „Kad Daniels dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.” (Daniela 6:10)

Pravietis tā rīkojās, jo tas bija tas, ko Dievs Saviem ļaudīm bija sacījis darīt: „Ja Tava tauta dodas uzbrukumā pret saviem ienaidniekiem, lai arī pa kādiem ceļiem Tu tos sūtītu, un ja tie tad pielūdz Tavu Vārdu tanī pilsētā, kuru Tu pats Sev esi izraudzījis, un tanī namā, kuru es esmu uzcēlis Tavam Vārdam, tad uzklausi debesīs viņu lūgšanas un viņu piesaukšanas un nes viņiem viņu tiesu!” (1. Ķēniņu 8:44, 45) „Ķēniņa Jojakīma valdīšanas laikā Dievs pravietim Jeremijam sacīja: „Tā saka Tas Kungs: nostājies Tā Kunga nama pagalmā un pasludini tiem, kas sanākuši no visām Jūdas pilsētām Dievu pielūgt Viņa namā, visus tos vārdus, ko Es tev uzdevu tiem sludināt, un nenoklusē neviena vārda!”” (Jer. 26:2)

Jaunajā Derībā mēs atrodam citādāku pielūgsmes jēdzienu. Tā vietā, lai uzskatītu to par iešanu uz kādu vietu, lai pagodinātu un slavētu Dievu, pielūgsme ir cieši saistīta ar paklausību dzīvē. Jānis pierakstīja sarunu, kas Jēzum bija ar sievieti pie akas. Tajā Kristus un sieviete runāja par pielūgsmi. Šī sieviete sacīja Jēzum: „Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzāleme ir tā vieta, kur Dievs jāpielūdz.” Jēzus viņai saka: „ Sieva, tici Man: nāk stunda, kad jūs Tēvu vairs nepielūgsit nedz šinī kalnā, nedz Jeruzālemē. Jūs pielūdzat, ko nezināt, mēs pielūdzam, ko zinām. Jo pestīšana nāk no jūdiem. Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”” (Jāņa 4:20-24)

Jēzus norādīja uz to, ka pielūgsmes daļa ir paklausība Dieva patiesībām cilvēka dzīvē: „īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā”. (23. pants) Apustulis Pāvils mācīja to pašu pielūgsmes jēdzienu, kad rakstīja: „Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.” (1. Kor. 10:31)

Pāvils paskaidroja, ka viss, ko mēs darām, ir daļa no pielūgsmes, ieskaitot to, ko mēs ēdam vai dzeram. Tādēļ, kad sekojam Dieva veselības principiem ēdot un dzerot, saskaņā ar Viņa atklāto gribu, patiesībā mēs Viņu pielūdzam.

Pielūgsme nozīmē pareizu Dieva atspoguļošanu un Viņa īstās vietas atzīšanu savā dzīvē un pasaulē. Tādēļ Viņš sacīja, lai mēs nepielūgtu Viņu, izmantojot attēlus un elkus. Elki parāda Dievu pilnīgi nepatiesā gaismā. „Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zeme. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem [..]” (2. Mozus 20:4, 5)

Tādēļ, kad Pāvils saka, ka mums jāēd un jādzer Dievam par godu, viņš atzīst, ka mums to darot saskaņā ar Dieva gribu, mēs Viņu pareizi parādām pasaulei. Tā nu ēšana un dzeršana saskaņā ar dievišķajiem norādījumiem ir Dieva pielūgsme un pagodināšana.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kā jūdi pielūdza Dievu Vecajā Derībā?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Kādas pilsētas virzienā Daniēls lūdza?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Kā Jēzus definēja patiesu pielūgsmi?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

4. Ko nozīmē pielūgt Dievu garā un patiesībā?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Ko Pāvils sacīja par Dieva pielūgsmi un pagodināšanu?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

6. Kā pielūgsme ir saistīta ar to, ko mēs dzeram un ēdam?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri/-u:

1. lai Dievs jūs kristī ar Savu Svēto Garu.

2. lai Dievs palīdz jums saprast un pielietot Viņa veselības principus, lai jūs savās dzīvēs varētu pielūgt un pagodināt Viņu vēl vairāk.

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

7. diena: Pielūgsme – 2. daļa

Vakardienas materiālā mēs redzējām, ka Jaunajā Derībā pielūgsme iekļauj visu, ko mēs darām. Mēs pagodinām Dievu, paklausot Viņa atklātajai gribai. Tādēļ ievērojot Dieva veselības principus, mēs patiesībā Viņu pielūdzam.

Vecajā Derībā pielūgsme nozīmēja upuru dāvanas Dievam. Kungs Israēlam pastāstīja par dažādiem upuriem, ko Viņš pieņemtu kā pielūgsmi. Jau no paša sākuma bija svarīga pareiza upurēšana, jo tā atklāja cilvēka attieksmi pret Dievu. Paklausība vai nepaklausība Viņa norādījumiem attēloja, vai pielūdzējs Viņam parādīja bijību un cieņu.

Mēs to varam redzēt Kaina un Ābela Dieva pielūgsmē. Ābels pagodināja Kungu ar upuri, kas bija pēc Viņa atklātās gribas. Kains – nē. Svētie Raksti mums pastāsta, kā Dievs uzlūkoja šo divu vīru pielūgsmi. „Pēc kāda laika Kains nesa no zemes augļiem upuri Tam Kungam, un arī Ābels nesa upuri no avju pirmdzimušiem un no viņu taukiem. Un Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri. Bet Kainu un viņa upuri Dievs neuzlūkoja [..]” (1. Mozus 4:3-5)

Šeit mēs redzam, ka Dievam ir svarīgi, kā mēs Viņu pielūdzam. Kains neievēroja tā Kunga norādījumus nākt Viņa priekšā pielūgsmē ar dzīvnieka upuri.

Vecās Derības dzīvnieku upurēšanas sistēma beidzās pie krusta. Šodien Jēzus Kristus ir mūsu upura jērs. Tomēr Jaunajā Derībā ir sacīts, ka mums vēl joprojām Dievam ir jāpienes upuris – nevis dzīvnieks, bet sevi pašus. „Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” (Rom. 12:1)

Dievs ir saprotami izskaidrojis, kāds upuris mums Viņam jāpienes šodien. Mums sevi pašus ir jānodod Viņam kā dzīvu upuri.

Ko tas mums stāsta par to, kādā stāvoklī ir jābūt mūsu ķermeņiem, kad mēs tos pienesam Dievam? Vecajā Derībā upurētajam dzīvniekam bija jābūt nevainojamam. (2. Mozus 12:5) Dievam bija jāsaņem tikai pats labākais.

Mums savi ķermeņi Dievam ir jāpienes vislabākajā iespējamajā stāvoklī. Pienest viņam jebko mazāku [nozīmē] parādīt Viņam necieņu un patiesībā pielūgt Viņu tādā pat veidā, kā to darīja Kains. Tādēļ mums Dieva veselības padomi ir jāuztver nopietni. Mūsu veselības paradumi visvairāk noteiks to, kādu ķermeni mēs Viņam pienesīsim.

Šādi saprotot patiesu pielūgsmi un upuri, kāds mums jāpienes Dievam, mēs labāk varam saprast, kādēļ ir svarīgi uzzināt par mūsu esamības likumiem un to pielietošanu savā ikdienā.

Atklāsmes grāmatas pēdējo dienu trīs eņģeļi sauc Dieva ļaudīm „pielūgt To, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus”. (Atkl. 14:7) Jēzus sacīja, ka tie, kas būs gatavi sastapties ar viņu, pielūgs Dievu garā un patiesībā (Jāņa 4:24) un „nodot sevi pašus par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri”. (Rom. 12:1) Dievs pagodinās viņu pielūgsmi un svētīs tos ar labu veselību. Viņu veselība būs svarīgs faktors viņu uzvarā un uzticībā Jēzum beigu krīzes laikā uz zemes.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādēļ Dievs pieņēma Ābela, nevis Kaina upuri?
_______________________________________________________________________________________________________________

2. Cik svarīgi Dievam ir tas, kā mēs Viņu pielūdzam?
_______________________________________________________________________________________________________________

3. Ko Jaunā Derība mums māca par to, kas mums jāpienes Dievam par upuri?
_______________________________________________________________________________________________________________

4. Ko atklāj mācība, ka mums jāpienes sevi pašu kā dzīvu upuri Dievam, kādā stāvoklī mūsu ķermeņiem ir jābūt?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Kāda nozīme ir Dieva veselības likumiem mūsu upura dāvanā Dievam šodien?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

6. Vai domājat, ka cilvēka veselība būs svarīga tieši pirms Jēzus atnākšanas?
___________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri/-u:

1. lai Dievs jūs kristī ar Savu Svēto Garu.

2. lai Dievs palīdz jums saprast un pielietot Viņa veselības principus, lai jūs savās dzīvēs varētu pielūgt un pagodināt Viņu vēl vairāk.

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

8. diena: Svēti ļaudis

Vecajā Derībā attēlotas svētas vietas un svēti priekšmeti. Saiešanas telts tuksnesī Dievam bija tik svarīga, ka viņš deva ļoti noteiktas norādes par tās uzbūvi un tajā atrodošos priekšmetu izgatavošanu. Galu galā svētnīcai vai saiešanas teltij tuksnesī bija jābūt Dieva īpašajai vietai uz zemes. „Un tiem būs man taisīt svētnīcu, ka Es varētu mājot viņu vidū. Visu pēc tā parauga, ko Es tev rādīšu, gan telti, gan visus tās rīkus, tā jums būs taisīt.” (2. Mozus 25:8, 9)

Šķirsts, kurā atradās desmit baušļi, ko Dievs bija devis Mozum, bija tik svēts, ka tam pieskarties varēja tika levīti, kā mēs to redzam aprakstītu gadījumā, kad ķēniņš Dāvids to atveda uz Jeruzālemi. „Kad tie nonāca pie Nahona labības klona, tad Uza izstiepa savu roku pret Dieva šķirstu, lai to cieši saturētu, jo vērši paklupa. Tad Tā Kunga dusmas iekaisa pret Uzu, un Dievs viņu tur bargi sodīja, jo tas bija izdarījis pārkāpumu, un viņš turpat pie Dieva šķirsta nomira.” (2. Samuēla 6:6, 7)

Pēc vairākiem gadiem, kad jūdi savu grēku dēļ bija Bābeles gūstā, tās ķēniņš Belsacars izmantoja svētos priekšmetus no Dieva tempļa Jeruzālemē, visnesvētākajā veidā. „Ķēniņš Belsacars sarīkoja saviem tūkstoš dižciltīgajiem lieliskas dzīres un dzēra ar tiem kopā vīnu, sēdēdams visu viņu priekšgalā. Vīna skurbumā Belsacars pavēlēja atnest tos zelta un sudraba traukus, ko viņa tēvs Nebukadnēcars bija atvedis no Jeruzālemes Dieva nama, lai dzertu vīnu no tiem viņš pats, viņa dižciltīgie, viņa sievas un blakussievas. Tāpēc kalpi atnesa zelta traukus, kas bija nolaupīti Jeruzālemes Dieva namā. Ķēniņš, viņa dižciltīgie, viņa sievas un blakussievas dzēra vīnu no tiem.” (Daniēla 5:1-3)

Tajā pašā naktī Dieva dusmas nāca pār ķēniņu. Kīrs, Medo-Persijas ģenerālis, ieveda savus karaspēkus Bābelē, un Belsacars aizgāja bojā.

Jaunajā Derībā netiek runāts par svētajām vietām vai traukiem. Dievs vairs nemājo ēkā uz zemes. Viņš drīzāk mājo Savos ļaudīs. Tādēļ Svētie Raksti sauc Viņa ļaudis par Dieva templi. „Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?” (1. Kor. 3:16)

Tādēļ, ka kristieši ir Dieva svētais templis, mums nevajadzētu darīt neko, kas mūsu ķermeņa templi apgānītu. Jebkas, ko mēs darām, lai tam kaitētu, Viņa acīs ir grēks. Sava tempļa apgānīšanu Dievs uzskata par tikpat nopietnu, kā Viņš to uzskatīja Vecajā Derībā. „Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās; jo Dieva nams ir svēts, tas jūs esat.” (1. Kor. 3:17)

Jēzus Kristus ticīgie, kuros mājo Dieva Gars, ir Dieva templis uz zemes. Mūsdienās svētu vietu vai svētu trauku vietā uz zemes ir tikai „svēti ļaudis”. Pēteris Dieva ļaudis apraksta kā „izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.” (1. Pētera 2:9) Apustulis turpina mums dot padomu: „Mīļotie, es jūs pamācu kā piedzīvotājus un svešiniekus atturēties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli.” (11. pants)

Mēs esam Dieva svētā mājvieta, tādēļ mums nopietni jāņem vērā Viņa padomi attiecībā uz to, kā rūpēties par Viņa templi. Mums jātiecas būt fiziski, emocionāli un garīgi neaptraipītiem, sekojot Dieva noteiktajiem veselības likumiem.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Nosauciet vairākas Vecās Derības svētās vietas un traukus!
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Kā Dievs uztvēra Viņa svēto trauku ļaunprātīgu izmantošanu?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Vai Jaunajā Derībā uz zemes ir atrodamas svētās vietas un trauki?
_______________________________________________________________________________________________________________

4. Kas Jaunajā Derībā ir Dieva svētā vieta uz zemes?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Ko apziņa, ka esam Dieva svētais templis, mums māca par to, kā mums jārūpējas par savu ķermeni?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

6. Kā jūs domājat, vai Dievam ir svarīgi tas, kā mēs rūpējamies par savu ķermeņa templi?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu,

2. lai Dievs palīdz jums būt par pieņemamu Viņa mājvietu,

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

9. diena: Labie pārvaldnieki

Divi svarīgi jēdzieni ir īpašumtiesības un pārvaldīšana. Kad mums kaut kas pieder, mums ir tiesības ar to rīkoties, kā vien mums labpatīk tik ilgi, kamēr mēs to neizmantojam, lai izdarītu noziegumu. Kad mēs esam kāda cita īpašuma pārvaldnieki vai uzraugi, mums par to ir jārūpējas saskaņā ar īpašnieka norādēm.

Mūsdienu sabiedrība uzskata, ka mēs varam darīt visu, ko vēlamies, kamēr neviens netiek sāpināts. Šī sajūta ir „es varu ēst, ko vien vēlos, dzert, ko vien vēlos, un dzīvot tādu dzīvi, kādu vien vēlos.” Diemžēl šāda attieksme ir aizvedusi pie daudz sirdssāpēm un grūtībām tādās jomās kā morālā uzvedība, veselība, ģimenes izjukšana utt. Liekas, ka visi vēlas paši sev noteikt likumus. Tas mums atgādina par Dieva ļaudīm Soģu grāmatā, kas apliecina, ka „ikviens darīja to, kas tam likās taisns paša acīs.” (Soģu 17:6) Šāda veida domāšana ir īpašniekam, nevis pārvaldniekam.

Bībele māca pavisam citādāku dzīves principu. Raksti attēlo cilvēci kā Dievam piederošu. Tas Kungs radīja cilvēci un tādēļ ir tās īpašnieks. Kā īpašniekam, Dievam ir tiesības dot norādījumus cilvēkiem par viņu dzīvesveidu un aktivitātēm.

Kad es kļuvu par kristieti, šo domu redzēju pavisam citā gaismā. Es reliģiju uztvēru vienreiz nedēļā praktizējamu lietu. Vienreiz nedēļā ej uz baznīcu un tad atlikušajā nedēļā pavadi laiku, kā pats vēlies. Tad, mācoties Dieva Vārdu, es atklāju, ka Dievam Saviem bērniem ir norādījumi katrā viņu dzīves jomā: ko viņi ēd, kā viņi ģērbjas, viņu izklaides, kā viņi izmanto savu naudu – sarakstu varētu vēl turpināt un turpināt.

Bībele mums māca, ka mēs esam Dieva īpašums ne tikai radīšanas dēļ, bet arī tādēļ, ka Viņš mūs atpirka no grēka. „Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!” (1. Kor 6:20) Dievs par mums samaksāja augstāko maksu – Kristus upuri. Tādēļ Pāvils rakstīja: „Jo, kas ir aicināts par Tā Kunga mācekli, vergs būdams, tas ir Tā Kunga atbrīvots; tāpat, ja kas aicināts, brīvs būdams, tas ir Kristus vergs. Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem.” (1. Kor. 7:22, 23)

Mums jābūt Kristus kalpiem, paklausot Viņam visās lietās. Tādēļ mums sevi jāuzskata par Dieva pārvaldniekiem, nevis pašu īpašniekiem, lai darītu, ko vien vēlamies. Pāvils rakstīja „No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami.” (1. Kor. 4:2)

Tādēļ kristiešiem ir nopietni jāņem vērā Dieva dotie norādījumi attiecībā uz to, kā rūpēties par ķermeni, ko Dievs tiem ir devis. Kad vien mēs sekojam Dieva veselības likumiem, mēs esam labie namturi, bet, kad mēs neievērojam Viņa veselības likumus, mēs esam neuzticamie namturi.

Jēzus stāstīja līdzību par desmit talentiem, ko Dievs mums devis un to, kā mēs tos izmantojam. Viss, kas mums ir, var tikt uzskatīts par talentu – mūsu nauda, balss, spējas, ķermenis utt. Kas savus talentus izmantoja saskaņā ar sava kunga norādījumiem „viņš sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.” (Mat. 25:23) Bet, kurš nesekoja sava kunga norādījumiem, „viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps[..]. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (26. – 30. pants)

Bībele ir skaidra – kā Dieva namturiem un kalpiem mums nopietni jāņem vērā tas, ko Viņš saka par mūsu esamības likumiem. Mums jādara labākais ko spējam, lai sasniegtu fizisku, emocionālu un garīgu veselību, kas ir svarīga daļa, ja esam uzticami Dieva namturi un kalpi. Tāda attieksme būs arī tiem, kas būs gatavi uz Kristus atgriešanos.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kāda ir atšķirība starp īpašnieku un pārvaldnieku?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Kāda attieksme, attiecībā uz pārvaldību, ir populāra mūsdienās?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Kādēļ Dievam ir tiesības mums lūgt rūpēties par saviem ķermeņiem?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

4. Ja mēs neņemam vērā Dieva norādījumus attiecībā uz rūpēm par saviem ķermeņiem fiziski, emocionāli un garīgi, kādi namturi vai kalpi mēs esam?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Ko Jēzus sacīja par to, kas notiks ar neuzticīgajiem kalpiem?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu,

2. lai Dievs palīdz jums būt Viņa uzticamiem namturiem un kalpiem,

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

10. diena: Sarūsējuši darbarīki

Kad kaut kas jāsalabo, es neesmu nekāds lielais meistars. Es gan esmu pazinis vairākus cilvēkus, kas var salabot gandrīz vai jebko. Es vēlos, kaut es būtu vairāk tāds. Tomēr, kad vien es paņemu kādu darbarīku, lai kaut ko salabotu, es vēlos, lai šis darbarīks būtu labā darba kārtībā. Piemēram, ja man ir jāizmanto uzgriežņu stellatslēga un es redzu, ka mehānisms ir sarūsējis tā, ka to nav iespējams pielāgot, šis instruments man maz līdzēs. Man vajadzīgi darbarīki, kas ir labā darba kārtībā.

Ja jums kādu veselības problēmu dēļ būtu nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, jūs sagaidīsiet, ka ārstiem būs labi instrumenti, kurus procedūras laikā izmantot. Jūs nevēlaties, lai ķirurgi operētu ar neasiem skalpeļiem. Viņi noteiktajā specialitātē var būt labākie pasaulē, bet labu instrumentu trūkums ļoti ierobežos viņu izdošanos.

Tāpat ir arī ar Dievu. Pilnīgs visās lietās, Viņš uz zemes spēj darīt brīnumainas lietas. Tomēr, lai izplatītu Savu gribu caur cilvēkiem, Viņš Sevi ir padarījis atkarīgu no tiem. Kad Jēzus redzēja, cik gatava un cik ļoti pasaulei bija nepieciešama pestīšana, Viņš Saviem mācekļiem sacīja: „Lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā.” (Mat. 9:38) Viņš ir izvēlējies darboties caur Saviem cilvēku sekotājiem.

Dievs ir apsolījis caur Svēto Garu mūs piepildīt ar Savu klātbūtni. Jo Jēzus sacīja, ka Viņš, caur Svētā Gara kristību, dzīvos mūsos. „Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi. Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc, ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums.” (Jāņa 14:16-18)

Tādēļ Jēzus sacīja: „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo Es noeimu pie Tēva.” (12. pants) Tiem darbiem, ko mēs darām, ir jābūt Jēzus darītiem mūsos un caur mums. Mums jābūt „taisnības ieročiem” (Rom. 6:13) Dieva rokās.

Mēs varam izmantot arī analoģiju ar mūzikas instrumentiem. Ja tie būs atskaņojušies, mūziķi nespēs veikt izpildījumu vislabākajā veidā, lai cik labi viņi šos instrumentus būtu apguvuši.

Tāpat ir ar Dievu, kad Viņš lieto kristiešus. Viņš vēlas mūs izmantot, lai svētītu citus un lai veicinātu Viņa darbu. Tomēr, ja mēs, ar sliktiem veselības paradumiem, esam novājinājuši savus ķermeņus un nepacietībā notrulinājuši savus prātus, un esam garīgi vāji garīgas darbošanās trūkuma dēļ, mēs Viņam nevarēsim palīdzēt. Dievs mūsos un caur mūsu dzīvēm nespēs spēlēt visskaistāko mūziku, jo mūsu dzīves attiecībā uz Viņu būs atskaņojušās.

Tādēļ mums nopietni jāņem vērā Dieva padomi attiecībā uz mūsu fizisko, emocionālo un garīgo veselību. Tikai tad mēs Viņa rokās būsim izdevušies darbarīki. Un tikai tad mēs pilnībā pagodināsim Viņa vārdu. Tādēļ Pāvils rakstīja: „Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.” (1. Kor. 10:31)

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kāda veida darbarīku jūs vēlaties izmantot tad, ja kaut ko mēģināt salabot?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Cik atkarīgs ir Dievs no cilvēkiem veicot Savu darbu uz šīs zemes?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Kam mums vajadzētu būt Dieva rokās?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

4. Kādēļ ir tik svarīgi, lai jūs būtu fiziski, emocionāli un garīgi veseli, lai Dievs jūs varētu izmantot?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Ņemot vērā Pāvila sacīto, kādam principam jābūt mūsu domāšanas centrā attiecībā uz to, ko mēs ēdam, dzeram utt.?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu,

2. lai Dievs palīdz jums būt labiem darbarīkiem Viņa rokās, sekojot Viņa norādījumiem attiecībā uz jūsu fizisko, emocionālo un garīgo veselību,

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

11. diena: Garīgā diēta – Bībeles studijas

Dievs vēlas, lai Viņa bērni ir garīgi veseli. Gluži kā mums nepieciešama pareizā veida barība fiziskajai veselībai, pienācīga garīga barība mums nepieciešama garīgajai veselībai. Bībele ir vislabākā garīgā barība, kāda pastāv.

Ja mēs izturēsimies nevērīgi pret Dieva Vārda studijām, mums trūks ticības, mēs jutīsimies paštaisni, dzīvosim sakautu kristiešu dzīvi, mums trūks gudrības un apķērības, mums nebūs patiesa prieka vai miera, un mēs neiegūsim mūžīgo dzīvību. Dieva spēks atrodams Viņa Vārdā. „Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Ebrejiem 4:12)

Elena Vaita par Dieva Vārdu, Bībeli, rakstīja: „Radošā enerģija, kas lika rasties pasaulēm, ir Dieva vārds. Šis Vārds piešķir spēku, tas rada dzīvību. Katra pavēle ir apsolījums; gribas pieņemts un uzņemts dvēselē, tas nes līdzi Mūžīgo dzīvību. Tas pārveido dabu un rada jaunu dvēseli Dieva līdzībā.” (Audzināšana, 126. lpp)

Tieši caur Dieva Vārdu cilvēks piedzimst no jauna un piedzīvo svēttapšanu. „[..]esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda.” (1. Pētera 1:23) „Svētī tos patiesībā, Tavi vārdi ir patiesība.” (Jāņa 17:17)

Tālāk Pēteris apraksta Dieva svēttapšanas spēku dzīvē. „Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2. Pētera 1:4)

Ja mēs nevērīgi izturamies pret Dieva Vārda mācīšanos, mēs garīgi nepieaugsim Kristus līdzībā. Arī mūsu ticība būs vāja, jo tā var pieaugt tikai pakļaujot sevi Dieva Vārdam. „Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles [no Dieva vārda] (Rom. 10:17)

Dieva Vārda zināšana iespaidos mūsu lūgšanu dzīvi. Tā liks pieaugt mūsu ticībai lūgšanā un dos mums Dieva gribas sapratni, lai mēs varētu būt pārliecināti par to, ka Viņš uz mūsu lūgšanām atbildēs. „Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. Ja zinām, ka Viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no Viņa lūguši.” (1. Jāņa 5:14, 15) „Katrā Dieva Vārda apsolījumā un pavēlē ir spēks, no Dieva izejošā dzīvība, kas šo pavēli padara izpildāmu un apsolījumu realizējamu. Tas, kurš ticībā uzņem Vārdu, tas uzņem sevī Dieva dzīvību un Viņa raksturu. („Kristus līdzības”, 38. lpp)

Lai iegūtu labu garīgo veselību, mums katru dienu jāpavada laiks, lai barotu sevi ar Dieva Vārdu. Labai garīgajai veselībai būs labvēlīga ietekme arī uz mūsu fizisko un emocionālo veselību. „Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei.” (3. Jāņa 2)

Pievērsiet uzmanību tam, ka Jānis atzina spēcīgu saikni starp mūsu dvēseles stāvoli un mūsu veselību. Dievs mūs radīja kā daudzdimensiju būtnes. Kas iespaido vienu jomu, iespaidos arī pārējās, vai nu uz labu, vai sliktu.

Skaidras Dieva Vārda zināšanas būs ļoti svarīgs aizsargs pret Sātana pēdējo dienu maldiem. „Tikai tie, kas būs bijuši uzcītīgi Svēto Rakstu studenti un kas būs saņēmuši patiesības mīlestību, saņems aizsardzību pret spēcīgajiem maldiem, kas sagūsta pasauli.” (The Faith I Live By, 346. lpp)

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kāda ir vislabākā garīgā barība, kuru cilvēks var baudīt?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Kas notiks ar mūsu garīgo dzīvi, ja nevērīgi izturēsimies pret Bībeles studijām?
___________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Kādus labumus mēs gūstam studējot Bībeli?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

4. Kā Bībeles studijas ietekmēs mūsu lūgšanu dzīvi?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Kādā veidā Jānis saistīja mūsu garīgo labklājību ar mūsu fizisko veselību?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

6. Ko Elena Vaita sacīja par nepieciešamību būt uzcītīgiem Dieva Vārda studentiem?
_______________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri/-u:

1. lai Dievs jūs kristī ar Savu Svēto Garu.

2. lai Dievs palīdz jums katru dienu pavadīt laiku Viņa Vārda studijās, lai jūs varētu pieaugt veselībā garīgi, fiziski un emocionāli.

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

12. diena: Garīgais svaigais gaiss – lūgšana

Gluži kā Dieva Vārda studijas ir mūsu garīgā barība, lūgšana ir svaigais garīgais gaiss, kas mums jāelpo. Ja mēs nevērīgi izturēsimies pret ikdienas laika pavadīšanu lūdzot, mēs būsim garīgi neveseli. Ja mēs nelūgsim, mēs savā kristieša dzīvē neattīstīsimies, mūsu kalpošana Kungam nenesīs augļus un mūsu dzīvēs un kalpošanā būs maz spēka, un mēs nebūsim gatavi zemes pēdējai krīzei un Kristus otrajai atnākšanai. Elena Vaita rakstīja par lūgšanas nepieciešamību. „Lūgšana ir dvēseles elpa. Tā ir garīgā spēka noslēpums. To nevar aizstāt ar nevienu citu žēlastības līdzekli un nekādā citā veidā nav iespējams saglabāt dvēseles veselību, kā vien ar lūgšanu. Lūgšana sirdi ved tūlītējā saskarē ar dzīvības Avotu, un stiprina garīgās pieredzes cīpslas un muskuļus. Atstājiet novārtā lūgšanu vingrinājumus vai arī iesaistieties lūgšanā spazmatiski, šad un tad, kad vien tas šķiet ērti, un jūs zaudēsiet saikni ar Dievu. Garīgās spējas zaudēs dzīvīgumu, garīgā pieredze būs nevesela, un tai trūks enerģijas.” („Evaņģēlija Kalpi”, 254., 255. lpp)

Lūdzoši kristieši ir spēka pilni vīri un sievas. Agrīnā draudze un mācekļi bija lūgšanu vīri un sievas. Lūkas pierakstījis: „un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42)

Dievs priecājas atbildēt Savu bērnu lūgšanas. „Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!” (Psalmi 50:15)

Lielākā daļa kristiešu pārāk lielās aizņemtības vai pārāk lielā noguruma dēļ lūdz maz. Mums jāsaprot lūgšanu nepieciešamība un to spēks. Lūgšanas atbrīvo dievišķu spēku. Radīšanā Dievs izveidoja principu, ka Viņš Savu gribu uz šīs zemes veic caur Paša radītajiem cilvēkiem, nevis neatkarīgi no tiem. Kad Dievs vēlas kaut ko paveikt, Viņš pārliecinās Savus bērnus lūgt tieši par to, ko Viņš vēlas darīt. Tādēļ Jēzus sacīja, ka mums jālūdz Tēvam: „Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mat. 6:10)

Piemēram, kad Dievs Elijam sacīja, ka Viņa griba būs, lai, ķēniņa Ahaba laikā, Israēls savu grēku dēļ piedzīvo sausumu, pravietis zināja, ka viņam bija jālūdz, lai notiek Dieva griba. Tad, kad Dievs viņam sacīja, ka Viņš vēlējās, lai lietus atgrieztos, Elija lūdza, lai lītu. „Elija bija cilvēks, līdzīgs mums, bet lūgdams lūdza, lai lietus nelītu, un nelija virs zemes trīs gadus un sešus mēnešus. Un atkal viņš lūdza Dievu, un debesis deva lietu, un zeme nesa savu augli.” (Jēkaba vēst. 5:17)

Bībelē rakstīts, ka Elijam vajadzēja lūgt septiņas reizes, pirms lietus beidzot sāka līt. Par Elijas neatlaidīgās lūgšanas nepieciešamību Elena Vaita rakstījusi: „Sestajā reizē viņš bija padevies mazdūšībai, viņa lūgšanas nebija tikušas uzklausītas, bet viņš bija neatlaidīgs, līdz nāca atbilde.” (The Seventh-day Adventist Bible Commentary, 2. sējums, 1034. lpp)

Vēsture apstiprina šo patiesību – lūgšanu vīri un sievas ir bijuši vareni Dieva kalpošanā. Sātans nebaidās no mūsu organizācijas, plāniem un metodēm. Bet, patiesi, viņš dreb mūsu lūgšanu priekšā.

Velns meklēja, kā iznīcināt Pēteri. Gars darīja šos plānus zināmums Kristum, un Kristus, kā Viņš to izskaidroja Pēterim, tajā pašā brīdī zināja, kas darāms: „Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!” (Lūkas 22:31, 32)

Ja mēs vēlamies būt uzvaras gūstoši kristieši, kas ir stipri ticībā un savās dzīvēs nes godu Dievam, mums jābūt lūgšanu vīriem un sievām. Tas nozīmē to, ka mums ik brīdi jāsaglabā lūgšanu saikne ar Dievu. „Lūdziet bez mitēšanās Dievu.” (1. Tes. 5:17) „Nebūdami dzīvā savienībā ar Dievu, mēs nekad nespēsim atvairīt egoisma nesvēto ietekmi, izdabāšanu savām iegribām un kārdinājumu grēkot. Mēs varam atstāt daudz ļaunu ieradumu, varam uz laiku pārtraukt attiecības ar sātanu, bet bez dzīvas sadraudzības ar Dievu, bez mūsu pakļaušanās Viņam ik mirkli mēs tiksim uzvarēti. Neiepazīstoties personīgi ar Kristu, neuzturot ar Viņu pastāvīgu sadraudzību, mēs esam atkarīgi no ienaidnieka žēlastības un beidzot būsim spiesti izpildīt viņa pavēles.” („Laikmetu ilgas”, 324. lpp)

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kas ir lūgšana, ja to salīdzina ar fizisko pasauli?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Kas notiks ar mūsu garīgo dzīvi, ja atstāsim novārtā lūgšanu?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Ko mēs lūdzot iegūstam?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

4. Kas mums jādara, lai Dieva prāts tiktu izpildīts mūsu dzīvēs un šajā pasaulē?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Vai rīta lūgšana ir viss, kas mums vajadzīgs? Kādēļ vai kādēļ ne?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu,

2. lai Dievs palīdz jums lūgt katru dienu un uzturēt lūgšanu saikni ar Viņu, lai pieaugtu garīgajā, fiziskajā un emocionālajā veselībā.

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

13. diena: Garīgais vingrinājums – liecināšana

Gluži tāpat kā Bībeles studijas ir līdzīgas ēšanai un lūgšana ir līdzīga elpošanai fiziskajā pasaulē, arī mūsu ticības līdzdalīšana stiprina garīgo labklājību – tāpat kā vingrinājumi stiprina mūsu fizisko ķermeni. Gluži tāpat kā kāds, kas netrenējas kļūst vājš un slimīgs, tāpat arī tas, kurš par savu ticību nestāsta citiem, kļūst garīgi nespēcīgs.

Pāvils labi saprata nepieciešamību liecināt par Kristu, kad viņš rakstīja: „Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts. Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana.” (Rom. 10:9, 10)

Ticības līdzdalīšana ir dzīvībai svarīga. To var darīt vairākos veidos un vietās – ģimenē, ar draugiem, pat ar svešiniekiem, kad vien rodas iespēja. Mums katru dienu ir jālūdz Kungs mūs vadīt situācijās, kurās mēs varam liecināt par mūsu ticību Viņam. Jo mums jāļaujas Viņa vadībai un Gara pārliecināšanai liecināt par Kristu, kad vien Viņš sniedz mums iespēju to darīt.

Jēzus mums ir devis Paša piemēru visiedarbīgākajam veidam, kā par Viņu liecināt. „Tikai Kristus metode vien dos patiesus panākumus aizsniedzot cilvēkus. Pestītājs izturējās pret cilvēkiem kā kāds, kas vēlējās tiem dot labāko. Viņš parādīja tiem Savu līdzjūtību, kalpoja viņu vajadzībās un ieguva viņu uzticēšanos. Tad Viņš tos aicināja: „Sekojiet Man!” („Evaņģēlija kalpi”, 363. lpp)

Mums jāizrāda citiem neviltota interese. Šis apgalvojums ir patiess: cilvēkiem nerūp, ko mēs zinām, līdz viņi uzzina, kas mums rūp (angļu sakāmvārds: people don’t care about what we know, until they know that we are) Tāpat kā Kristus ļāva agrīnajiem kristiešiem „būt ieredzētiem visā tautā” (Apustuļu d. 2:47), tāpat Viņš ļaus mums būt labās attiecībās ar tiem, kuriem Viņš vēlas, lai mēs līdzdalītu savu ticību.

Es personīgi esmu sapratis, ka Dieva Vārda līdzdalīšana citiem ir svarīgākais, kas nostiprina kristiešu zināšanas Dieva Vārdā un dzīvesveidā. Mans iemīļotākais Elenas Vaitas apgalvojums par liecināšanas ieguvumiem atrodams grāmatā „Ceļš pie Kristus” 80. lpp.: „Ja tu sāksi strādāt tā, kā Kristus to paredzējis saviem mācekļiem, lai mantotu dvēseles Viņam, tad izjutīsi, ka tev nepieciešami dziļāki piedzīvojumi un lielāka atziņa dievišķās lietās, un tu alksi un slāpsi pēc taisnības. Tu pazemīgi un neatlaidīgi lūgsi Dievu, un tava ticība tiks stiprināta, tava dvēsele arvien vairāk dzers no pestīšanas avota. Pretestība un pārbaudījumi tevi pamudinās griezties pie Bībeles un lūgt. Tu pieaugsi Kristus žēlastībā un atzīšanā un iegūsi bagātu pieredzi. Pašaizliedzīgi strādājot citu labā, veidojas dziļš, noturīgs un piemīlībā Kristum līdzīgs raksturs. Centieni kļūst cēlāki. Kūtrumam vai patmīlībai vairs nav vietas. Tie, kas tādā veidā vingrināsies kristīgos tikumos, pieaugs un kļūs stipri Dieva darbā. Viņiem būs skaidra, garīga uztvere, nesatricināma, augoša ticība un pieaugošs spēks lūgšanās. Dieva Gars, darbojoties pie viņu gara, kā atbildi dievišķajam pieskārienam dvēselē pamodinās svētu saskaņu. Kas tā nodevušies pašaizliedzīgam darbam citu labā, tie izvēlējušies ceļu savai pestīšanai.”

Cilvēki, kas būs gatavi sastapties ar Jēzu, būs tie, kas stāstīs par Kristu citiem. Viņu liecībai par Kristu būs liela loma viņu uzvarā pār Sātanu. „Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.” (Atkl. 12:11)

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kas ir lūgšana, ja to salīdzina ar fizisko pasauli?
_______________________________________________________________________________________________________________

2. Kas notiks ar mūsu garīgo dzīvi, ja atstāsim novārtā lūgšanu?
_______________________________________________________________________________________________________________

3. Ko mēs iegūstam lūgšanā?
_______________________________________________________________________________________________________________

4. Kas mums jādara, lai Dieva prāts tiktu izpildīts mūsu dzīvēs un šajā pasaulē?
_______________________________________________________________________________________________________________

5. Vai rīta lūgšana ir viss, kas mums vajadzīgs? Kādēļ jā vai kādēļ nē?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu,

2. lai Dievs jums dod iespējas liecināt par Viņu un lai jūs vēl vairāk ieraudzītu tās savā ikdienā,

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

14. diena: Garīgā sadraudzība

Radīšanas stāsts mums māca par sadraudzības nepieciešamību. Dievs radīja cilvēkus, lai tie būtu līdzīgi Viņam „Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla.” (1. Mozus 1:27) Kungs paredzēja, ka cilvēki būs pilnīgā saskaņā un sadraudzībā ar viņu un viens ar otru. Visiem bija jāsadarbojas, lai tas būtu kopīgs ieguvums. Tādēļ Dievs sacīja, ka „nav labi cilvēkam būt vienam”. (1. Mozus 2:18) Ebreju vārds, kas iztulkots, kā ”labs” ir ”tov”, kas nozīmē ”jauks, dzīvespriecīgs, auglīgs”. Dievs vēlas sacīt, ka cilvēki nesasniegtu to dzīvesprieku vai auglību, kuru Viņš paredzēja, ja tiem nebūtu sadraudzības. Lai Dieva tēls varētu tikt atklāts cilvēcē un lai tas piepildītu to iemeslu, kura dēļ Kungs to radīja, cilvēcei bija jābūt ”sadraudzībai” vai sabiedrībai. Tās mērķis bija šāds: visa cilvēce dzīvotu pilnīgā saskaņā, palīdzot viens otram, kad tas vajadzīgs.

Jaunās Derības galvenā tēma ir kristiešu sadraudzība. Patiesībā Jaunās Derības grieķu vārds ”sadraudzība” ir ”koinonia”. Tā lietvārda formas nozīme ir: dalīties ar kaut ko, piedalīties kaut kur vai būt kaut kur aktīvi iesaistītam. Darbības vārda formas nozīme ir: sarunāties, dot ieguldījumu un sniegt kaut ko. Būtībā ”koinonia” nozīme ir „kalpot cits citam”. Cilvēki dalās viens ar otra cerībām, sapņiem, grūtībām un sāpēm – šī dalīšanās ir darbība, kas ļauj Dievam tevi izmantot, lai kalpotu citiem.

Agrīnā draudze piedzīvoja ciešu sadraudzību ar Dievu un citiem ticīgajiem. „Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42)

Dievs radīja cilvēkus ar vēlmi, lai citi dalītos ar viņiem savās dziļākajās vajadzībās, grūtībās, cerībās un sapņos. Kristiešu sadraudzība ir tā vieta, kur tam jānotiek. Pāvils uz to atsaucās sakot: „Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu.” (Galatiešiem 6:2)

Arī Jēkabs saprata, cik dzīvībai svarīga ir cieša sadraudzība ticīgo starpā, mudinot: „Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti[..].” (Jēkaba 5:16) Grēcīgi cilvēki ir salauzti. Grēks sagrauj cilvēku sadraudzību ar Dievu un līdzcilvēkiem. Gara auglim un Gara dāvanām parādoties Gara piepildītos ticīgajos koinonia sadraudzībā, notiks brīnišķīga dziedināšana. Šāda dziedināšana iespaidos visu personu – emocionāli, garīgi un fiziski.

Pāvils paskaidroja, ka apustuļu, praviešu, evaņģēlistu, mācītāju un skolotāju funkcija draudzē ir „lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru. Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam. Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus. Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.” (Efeziešiem 4:12-16)

Mēs lasām, ka cieša sadraudzība – kristiešiem vienam ar otru esot saistītiem – ir ļoti svarīga, lai sasniegtu „Kristus diženuma pilnības mēru”. Tādēļ katram kristietim vajadzētu kļūt par daļu no stipras ticības sabiedrības. Mājas parasti ir vislabākā vieta, kur šādai sadraudzībai rasties.

Kristiešu sadraudzība ir nepieciešama ne tikai mūsu personīgai garīgajai izaugsmei – tai ir liela nozīme arī mūsu emocionālajā un fiziskajā veselībā. Lesters Breslovs (Lester Breslow), bijušais Sabiedrības Veselības Fakultātes (School of Public Health) Kalifornijas Universitātes Losandželosā (UCLA) dekāns, veica deviņu gadu pētījumu par gandrīz 7000 cilvēkiem Alamedas apgabalā (Alameda County), Kalifornijā. Viņš atklāja, ka personām, kurām bija vairāki tuvākie draugi, bija no 33 līdz 50 procentiem zemāks mirstības līmenis kā tiem, kuriem bija tikai daži tuvi draugi. Pētījumi rāda, ka pat viena tuva drauga esamība, palīdz mums labāk tikt galā ar stresu; tas ir apstāklis, kam ir ļoti svarīga nozīme mūsu emocionālajā un fiziskajā veselībā.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kur Bībele pirmo reizi atklāj cilvēku vajadzību pēc sadraudzības?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Ko nozīmē Jaunās Derības grieķu valodas vārds, tulkots kā „sadraudzība”?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Ko Jēkabs raksta, kas kristietim būtu jādara, lai piedzīvotu dziedināšanu?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

4. Kāda vide kā vieta ir vislabāk piemērota koinonia sadraudzībai un kāpēc?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Kā jūs domājat kādā veidā sadraudzība uzlabo cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko veselību?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu,

2. lai Dievs jūs vada patiesā kristiešu sadraudzībā,

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

15. diena: Uzturs un garīgā veselība

Domājot par veselīgu uzturu, mēs parasti to attiecinām uz ķermeņa fizisko veselību. Tas tā patiesi ir – uzturs un fiziskā veselība ir savā starpā saistīti. Tomēr uzturam ir cieša saistība arī ar cilvēka garīgo veselību.

Pāvils cilvēka ēdienu un dzērienu saistīja ar garīgumu, rakstot: „Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.” (1. Kor. 10:31) Tas ir iemesls arī tam, kādēļ Dievs Vecajā Derībā Saviem ļaudīm deva noteiktus norādījumus par uzturu. Viņš zināja, ka barība un dzēriens iespaidotu viņu attiecības ar Kristu.

Sātana pirmais uzbrukums cilvēcei bija saistīts ar ēdienu. Ieva un vēlāk arī Ādams, abi padevās sātana kārdināšanai. „Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.” (1. Mozus 3:6)

Elena Vaita savos rakstos daudzas reizes uzsvēra ciešo saistību starp diētu un mūsu garīgo spēku. „Izpatīkot samaitātai apetītei, cilvēks zaudē spēku pretoties kārdinājumiem.” („Kristus dziedinošā kalpošana”, 335. lpp)

Sātans to zinādams, Kristu tuksnesī kārdināja ar ēdienu. Viņš atcerējās, ka viņš ar šādu pieeju bija sekmīgs ar pirmo Ādamu, tādēļ viņš domāja, ka tādā pašā veidā pievarētu Kristu, otro Ādamu. „Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts. Šinīs dienās Viņš nekā nebija ēdis, un, kad tās bija pagājušas, Viņam gribējās ēst. Tad velns Viņu uzrunāja: „Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.” (Lūkas 4:1-3)

Kad Kristus sātanam atbildēja „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien” (4. pants), Viņš, caur ticību Dieva Vārdam, guva uzvaru pār apetīti.

Neveselīga uztura paradumi notrulina cilvēka sapratni par to, kas ir labs un slikts, novājinot aizsardzību pret sātanu. Tas ir tādēļ, ka uzturs ietekmē cilvēka smadzenes, kas ir kā vadības pults visām viņa darbībām. „Smadzenes ir prāta orgāns un instruments, kas pārvalda visu ķermeni. Tām jābūt veselām, lai citas sistēmas daļas būtu veselas. Lai smadzenes būtu veselas, asinīm ir jābūt tīrām. Ievērojot pareizus ēšanas un dzeršanas paradumus, asinis tiek uzturētas tīras, un smadzenes tiks pienācīgi pabarotas.” (Medical Ministry, 291. lpp)

Tā kā Dievs ar mums sazinās caur smadzenēm, veselas smadzenes ļauj Viņam to darīt daudz labāk. Tādēļ sātans ir darījis un dara visu iespējamo, lai padarītu mūsu smadzenes, cik iespējams, neveselas. Elena Vaita ļoti skaidri aprakstīja šo mehānismu rakstot: „Smadzeņu nervi, kas sazinās ar visu sistēmu, ir vienīgais vidutājs, caur kuru Debesis var sazināties ar cilvēku un ar kuru Tās var ietekmēt viņa dzīvi visdziļāk. Jebkas, kas traucē elektrisko strāvu cirkulācijai nervu sistēmā, samazina dzīvībai svarīgo spēku stiprumu, un iznākums ir prāta uztveres spēju apslāpēšana.” (My Life Today, 148. lpp)

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādus norādījumus, kas norāda, ka uzturs un garīgums ir cieši saistīti, sniedz Bībele?
___________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Kādā cilvēcīgā jomā sātans vispirms uzbruka Ievai, Ādamam un Kristum?
_______________________________________________________________________________________________________________

3. Ko mūsu labā un ļaunā uztverei nodara neveselīgs uzturs?

_______________________________________________________________________________________________________________

4. Aprakstiet, kādā veidā Dievs sazinās ar cilvēci?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Kādā veidā neveselīgs uzturs iespaido Dieva saziņu ar mums?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu,

2. lai Dievs jums māca, kar ir veselīgs uzturs un kā to praktizēt savās dzīvēs,

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

16. diena: Gavēšana un garīgais spēks

Gavēšanai un lūgšanām būs svarīga loma Dieva ļaužu sagatavošanā, lai tie ar uzvaru izietu cauri beigu krīzei un būtu gatavi Kristus otrajai atnākšanai. Abas šīs lietas – lūgšana un gavēšana – palielina Dieva cilvēku garīgo spēku. Elena Vaita to aprakstīja šādi: „Lai gūtu sekmes tādā cīņā, tiem vajadzēja iet pie darba ar citādu garu. Savu ticību viņiem vajadzēja stiprināt ar karstām lūgšanām, gavēšanu un sirds pazemošanu. Tiem vajadzēja iztukšoties no sava es un kļūt piepildītiem ar Dieva Garu un spēku. Vienīgi nopietna, neatlaidīga Dieva lūgšana ticībā - ticībā, kas ved pie pilnīgas atkarības no Dieva un bez atlikuma nododas Viņa darbam, var cilvēkiem nodrošināt Svētā Gara palīdzību cīņā pret „valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā". (Ef. 6:12) („Laikmetu ilgas”, 431. lpp; slīpraksts pievienots)

Kādā veidā gavēšana un lūgšanas mūs garīgi stiprina? Jēzus saistīja stipru ticību ar lūgšanu un gavēšanu. Viņš sacīja, ka mācekļu „mazticības” dēļ viņi nevarēja izdzīt ļauno garu, kad tēvs savu bērnu atveda pie mācekļiem, lai tas tiktu dziedināts. (Mateja 17:20) Tad Viņš turpināja: „ Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.” (21. pants) Jēzus ļoti skaidri lika saprast, ka lūgšana un gavēšana stiprā ticībā ir ļoti svarīgi faktori. Tādēļ, ja mēs vēlamies stiprāku ticību, lai pārvarētu sātana ietekmi mūsu dzīvēs un lai kalpotu Kungam, gavēšanai un lūgšanām ir jākļūst par regulāru mūsu kristiešu dzīves daļu.

Čārlzs Finnijs (Charles Finney) bija garīgi spēcīgs mācītājs. Par Svētā Gara kristības personīgu saņemšanu un lūgšanu un gavēšanas nepieciešamību savā kalpošanā viņš sacījis šādus vārdus: „Es uzreiz jutos apveltīts ar tādu spēku no augšienes, ka tikai daži šad tad kādam pasacīti vārdi bija līdzeklis to tūlītējai mantošanai Kristum. Likās, ka mani vārdi cilvēku dvēselēs ieķērās kā dzeloņaina bulta. Tā grieza kā zobens. Tā satrieca sirdis kā āmurs. Daudz ļaužu var to apliecināt[..]. Dažreiz es jutu[..], ka man šī spēka vairs nav. Es gāju apmeklējumos un secināju, ka nekādu pestījošu iespaidu neesmu devis. Es pārliecināju un lūdzu ar tiem pašiem iznākumiem. Tad es nošķīru kādu dienu personīgai gavēšanai un lūgšanai[..]. Pazemīgi lūdzot un saucot pēc palīdzības, šis spēks pār mani atkal atgriezās ar visu tā atspirdzinājumu. Tāda ir bijusi pieredze manā dzīvē.” (The Praying Church Sourcebook, 276. lpp)

Finnijs nebija vienīgais, kurš saprata, ka gavēšana un lūgšanas ir nepieciešamas, lai mēs būtu stipri Kungā. Katrs ievērojams kristiešu baznīcas vadītājs cauri gadsimtiem ir sapratis gavēšanas nozīmi Dieva darba virzīšanā uz priekšu, kā arī cilvēka dzīvē un kalpošanā. Tādi pazīstami kristieši kā Polikarps, Tertuliāns, Mārtiņš Luters, Džons Kalvins, Džons Nokss, Džonatans Edvards, Džons Veslijs, Čārlzs Hadons Sperdžens un Elena Vaita to saprata. Sarakstu varētu papildināt vēl un vēl. Kāds gan tur brīnums, ka sātans ir mēģinājis mūs darīt neredzīgus uz patiesību par gavēšanu! Džonam Veslijam, metodistu baznīcas dibinātājam, gavēšana bija tik ļoti svarīga, ka viņš rakstīja: „Cilvēks, kurš nekad negavē, vairs nav uz Debesu ceļa, tāpat kā cilvēks, kurš nekad nelūdz.” (turpat, 291. lpp)

Gavēšanai ir vairāki garīgie ieguvumi. Tā mudina mūs lūgt, tādā veidā uzlabojot sadraudzību ar Dievu. Šāda sadraudzība palīdz saprast Viņa vadību mūsu dzīvēs un noteiktās situācijās ļauj mums labāk saņemt Viņa norādījumus. Tieši tādēļ Kristus, pirms Viņš uzsāka Savu kalpošanu, gavēja un lūdza 40 dienas. Gavēšana atver mūsu sirdis Dieva vadībai mūsu dzīvē.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Ko Elena Vaita saka par gavēšanas nepieciešamību kristieša dzīvē un kalpošanā?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Ko Jēzus sacīja par to, kā gavēšanas trūkums iespaidoja mācekļu kalpošanu?
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Saskaņā ar Jēzus vārdiem, kas mācekļiem bija nepieciešams, lai piedzīvotu Dieva spēka pilnīgu atklāšanos viņu dzīvēs? ____________________________________________________________________________________________________________________________________________________

4. Kā gavēšana ietekmē kristieti?
___________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam/-i lūgšanu partnerim/-ei un pārrunājiet ar viņu šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu,

2. lai Dievs palīdz jums un jūsu ģimenei uzsākt garīgo dzīvi ar lūgšanām un gavēšanu,

3. par cilvēkiem jūsu lūgšanu sarakstā.

17.diena: Dieva dabiskie veselības līdzekļi

Dievs, kurš mūs radīja, ir ieinteresēts mūsu labklājībā – fiziskajā, emocionālajā un garīgajā. Savā Vārdā Viņš ir devis padomu, kā mēs varam iegūt labu veselību. Šādus norādījumus sniedz gan Vecā, gan Jaunā Derība.

Bībele satur informāciju par Dieva bērnu piedzīvojumiem pagātnē. Pāvils mums saka: „Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Kor.10:11) Mums ir jāmācās no viņiem.

Piemēram, Izraēliešu izglābšana no Ēģiptes ir svarīgs piemērs kristiešiem, kuri dzīvo pēdējās dienās. Izraēla atbrīvošana no ēģiptiešu verdzības bija modelis Dieva atlikuma ļaužu izglābšanai, kad Jēzus nāks otrreiz. Raksti mums saka, ka „neviena gurdena nebija viņu ciltīs” (105:37) Kad Jēzus atgriezīsies, nebūs „neviena gurdena” Dieva atlikuma ļaužu vidū. Kādēļ? Tādēļ, ka viņi ir iemācījušies un praktizējuši veselības principus katrā savas dzīves jomā. Ar Dieva žēlastību viņi būs sasnieguši pilnīgu veselību un dziedināšanu.

Dievs izmanto Savus dabiskos veselības likumus, lai tos īstenotu mūsu dzīvēs. E.Vaita uzskaitīja to pamatkategorijas: „[..] tīrs gaiss, saules gaisma, atturība, atpūta, vingrojumi, pareiza diēta, ūdens, uzticēšanās dievišķajam spēkam – šie ir īstie ārstniecības līdzekļi.”( Kristus dziedinošā kalpošana, 127)

Dieva veselības likumu saprašana, un sekošana tiem ir ļoti svarīga, ja mēs savā dzīvē vēlamies baudīt pilnīgu veselību un gribam būt gatavi Kristus otrajai atnākšanai.

Ļaužu sagatavošanā Kunga otrajai atnākšanai liels darbs ir darāms pasludinot veselības principus. Mums jāatvieglo ciešanas, izmantojot dabiskos līdzekļus, kurus Dievs ir sagādājis. Mums vajadzētu mācīt cilvēkus, kā novērst slimības, paklausot dzīvības likumiem, un, kamēr mēs strādājam pie miesas dziedināšanas, mums vajadzētu izmantot katru izdevību darboties dvēseles dziedināšanas labā. „Tā bija Kristus metode. Viņš strādāja, lai atjaunotu gan fizisko, gan morālo Dieva līdzību cilvēkā. Gan fiziskā, gan garīgā veselība ir jāsaņem tieši no visvarenā Dziedinātāja. ”(Australasian Union Conference Record, June 1,1900)

Daudzi pētījumi liecina par labumu, kas iegūstams, sekojot dabiskajiem veselības likumiem. Mēs šodien zinām, ka daudzas no deģeneratīvajām slimībām, tādas kā diabēts, sirds slimības, artrīts u.c., ir iespējams novērst. Dažus gadus atpakaļ Long Beach Veterans Study novēroja 38 padzīvojušus cilvēkus vecumā no 45-70 gadiem. Visi lielā mērā cieta no deģeneratīvām slimībām. Pētnieki atlasīja 19 dalībniekus kā eksperimentālo grupu un rūpīgi viņus pārbaudīja. Tika veikti rentgena, angiogrāfijas un četrkrāsu termogrāfijas izmeklējumi, lai noteiktu deģeneratīvo slimību radīto artēriju bojājumu apjomu. Tad pētnieki noteica viņiem diētu ar zemu tauku, cukura, sāls un holesterīna saturu, bez kofeīna. Grupa arī ievēroja vingrošanas režīmu, kas bija piemērots viņu vecumam. Rezultāti bija fenomenāli. Dažu nedēļu laikā viņu asins spiediens bija normalizējies, holesterīna un triglicerīdu līmenis asinīs nokritās vidēji par 33%. Tagad viņi varēja staigāt stundām ilgi, nejūtot krampjveida vai stenokardijas sāpes, kas norādīja, ka viņu artērijas vairs nebija nosprostotas. Lielākā daļa dalībnieku pārstāja lietot zāles, kuras bija lietojuši iepriekš, staigāja vairākas jūdzes katru dienu un jutās lieliski.

Sekošana Dieva veselības likumiem ir cieši saistīta ar mūsu spēju pagodināt Dievu savā dzīvē. Garīgums un veselība ir savstarpēji saistīti, tas ir fakts, uz ko norādīja apustulis Pāvils „Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu”(1.Kor.10:31) E.Vaita paziņoja, ka „[..] ķermenis ir vienīgais starpnieks, caur kuru prāts un dvēsele tiek attīstīti rakstura pilnveidošanai. ”(Kristus dziedinošā kalpošana, 130) Jebkas, kas nelabvēlīgi ietekmē mūsu veselību, negatīvi ietekmēs arī mūsu garīgo veselību, un tādēļ var noteikt mūsu mūžīgo likteni.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Kādēļ Dievs deva padomus par veselību Bībelē?

_______________________________________________________________________________________________________________

2.Kāds bija izraēliešu stāvoklis, kad Dievs izveda viņus no Ēģiptes?

_______________________________________________________________________________________________________________

3.Kāda ir saistība ar Israēla tautas garīgo un fizisko veselību ar pēdējo dienu ļaudīm Jēzus atgriešanās laikā?

_______________________________________________________________________________________________________________

4.Kādi ir Dieva dabiskie ārstniecības līdzekļi?

_______________________________________________________________________________________________________________

5.Kādi ir daži ieguvumi no Dieva ārstniecības līdzekļiem?

_______________________________________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet ar viņu šīs nodarbības materiālu.

Lūdziet kopā ar savu lūgšanu partneri:

1. lai Dievs turpina katru no mums kristīt ar Svēto Garu,

2. lai Dievs vadītu jūs lietot Viņa dabiskos ārstniecības līdzekļus savā dzīvē,

3. par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.