Dievs, zinādams cilvēces vajadzību pēc vingrojumiem, ielika Ādamu „Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu.” (1.Moz.2:15) Šodien fiziskie vingrojumi arvien vairāk un vairāk tiek atzīti kā ļoti svarīga sastāvdaļa labas fiziskās veselības iegūšanā. Tomēr E.Vaita to saprata jau daudzus gadus atpakaļ, kad viņa rakstīja: „Laiks, kas pavadīts fiziskās nodarbībās, nav pazaudēts. Ir nepieciešami visu orgānu un ķermeņa spēju proporcionāli vingrojumi, to vislabākajam darbam. Kad smadzenes ir pastāvīgi apgrūtinātas, kamēr pārējie dzīvā mehānisma orgāni ir bezdarbīgi, tiek zaudēts gan fiziskais, gan garīgais spēks. Fiziskajai sistēmai tiek atņemts tās veselīgais tonuss, prāts zaudē savu svaigumu un spēku, un rezultāts ir neveselīgs uzbudinājums.” (Adventist Home, 494)
Viņa arī uzsvēra, cik svarīgi bērniem ir pietiekoši daudz fizisko vingrojumu. „Bērniem un jauniešiem, kuriem jāuzturas skolā un kuri ir piesaistīti grāmatām, nevar būt veselīga fiziskā uzbūve. Prāta piepūlēšanai studijās bez atbilstošiem fiziskiem vingrinājumiem ir tendence piesaistīt asinis smadzenēm, un līdz ar to asinsrite ķermenī kļūst nelīdzsvarota. Tādēļ smadzenēm ir pārāk daudz asiņu un ekstremitātēm pārāk maz. Vajadzētu būt noteikumiem, kas regulētu bērnu un jauniešu studijas uz noteiktu stundu skaitu, un tad daļu laika vajadzētu pavadīt fiziskā darbā.”(Child Guidance,340)
The Journal of the American Medical Association (273,no.5[1995]:402-407) ziņo, ka regulāri fiziskie vingrojumi samazina aptaukošanās, augsta asinsspiediena, sirdsslimību un triekas, diabēta, osteoporozes, daudzu vēžu, baiļu un depresijas risku. Tas pats žurnāls sniedz pārskatu par pārsteidzošo statistiku, ka smēķētājiem, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrojumiem, ir mazāks nāves risks no sirdslēkmes nekā nesmēķētājiem, kuri nevingro. Ir izvērtēts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs 250 000 nāves gadījumu skaits gadā ir rezultāts regulāru fizisko aktivitāšu trūkumam. Pētījumi parāda, ka vingrojumi ir vissvarīgākais dzīvesveida faktors, no visiem pārējiem, labai veselībai.
Kā ziņots Sports and Exercise Fitness, pētījums ar 25 892 vīriešiem vecumā no 30-87 gadiem, norāda, ka fiziski aktīvām personām bija 55% mazāks nāves risks no vēža nekā mazāk aktīvajiem. Fiziskajai sagatavotībai, pateicoties vingrojumiem, ir cieša saistība ar mirstību no vēža. Pētījumi parādīja tādu pašu rezultātu arī sievietēm. Sievietēm ap 50 un vecākām, kuras regulāri vingroja, bija par 67% mazāks risks saslimt ar krūts vēzi (Cancer Epidemiology, Biomarkers, and Prevention)
Piemērs fizisko vingrinājumu svarīgumam ir 80 gadīgās Eulas Vīveres (Eulas Weaveras) gadījums. Ievērojamā vecmāmiņa lietoja daudz zāļu pret artrītu un aterosklerozes simptomiem (sāpēm un augstu asinsspiedienu) un varēja noiet tikai 50 pēdas (1pēda=30,48cm) Ārsti noteica viņai stingru diētu un vingrojumu programmu. Pēc sešiem mēnešiem viņa varēja noiet vairākus pilsētas kvartālus vienā reizē. Pēc diviem gadiem, kad viņai jau bija 86, viņa lēni noskrēja vairāk nekā vienu jūdzi dienā un nelietoja vairs nekādas zāles. Pēc trīs gadiem viņa piedalījās vasaras senioru olimpiskajās spēlēs un ieguva zelta medaļu pusjūdzes un jūdzes skrējienā Irvanā, Kalifornijā (Journal of the American Medical Association 229[1974]:1266, 1267)
E.Vaita arī uzsvēra līdzīgus ieguvumus. „Staigāšana, visos gadījumos, kur vien tas ir iespējams, ir vislabākās zāles slimai miesai, tādēļ ka šajā fiziskajā aktivitātē tiek nodarbināti visi ķermeņa orgāni. Daudzi, kuri ir atkarīgi no kustību terapijas, sevis labā varētu paveikt vairāk, veicot muskuļu vingrinājumus. Dažos gadījumos vingrojumu trūkums izsauc zarnu un muskuļu novājināšanos un saraušanos, un šie orgāni, kuri novājināti aktivitāšu trūkuma dēļ, nostiprināsies vingrojot. Nav vingrojumu, kas varētu aizvietot staigāšanu. Pateicoties tai, ievērojami tiek uzlabota asinsrite.” (Liecības draudzei, 78.lpp)
Mēs esam atbildīgi Dievam par to, kā mēs izmantojam un rūpējamies par savām fiziskajām spējām un veselību. Labu veselības paradumu ievērošana ir morāles jautājums. „Nepareiza mūsu fizisko spēku izmantošana saīsina laiku, kurā mūsu dzīves var tikt izlietotas Dievam par godu. Tas dara mūs nederīgus paveikt to darbu, ko Dievs mums ir uzticējis. Atļaujot veidoties nepareiziem ieradumiem, paliekot vēlu nomodā, apmierinot apetīti uz veselības rēķina, mēs liekam pamatu vājumam. Atstājot novārtā fiziskos vingrojumus, pārpūlējot prātu vai miesu, mēs izsitam no līdzsvara nervu sistēmu. Tie, kuri tādā veidā saīsina savu dzīvi un padara sevi nederīgus kalpošanai, neievērojot dabas likumus, ir vainīgi laupīšanā pret Dievu.” (Kristus Līdzības, 346.lpp)
Jautājumi pārdomām un diskusijām
1.Ko E.Vaita saka par fizisko vingrinājumu svarīgumu?
_______________________________________________________________________________________________________________
2.Kādēļ fiziskie vingrojumi ir būtiski arī bērniem?
_______________________________________________________________________________________________________________
3.Nosauciet dažus medicīniski pierādītus ieguvumus, ko iegūstam, ja regulāri vingrojam?
_______________________________________________________________________________________________________________
4.Kādēļ nevērība pret regulāriem fiziskajiem vingrojumiem ir morāles jautājums?
_______________________________________________________________________________________________________________
5.Kādi ir vislabākie regulārie fiziskie vingrinājumi jums?
_______________________________________________________________________________________________________________
Lūgšana
Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.
Lūdziet kopā ar savu partneri:
1. Lai Dievs krista jūs ar Savu Svēto Garu.
2. Lai Dievs palīdzētu jums izveidot ieradumu regulāri nodarboties ar fiziskiem vingrojumiem.
3. Par cilvēkiem, kuri ierakstīti jūsu lūgšanu sarakstā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru